Bet līdzšinējās koalīcijas partneri – Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība – savu attieksmi pauda, pat nesēžoties pie saruna galda. Līdz ar to lielais jautājums: “Vai cena par prezidentu “Jaunajai vienotībai” nav bijusi pārāk augsta?” To Jauns.lv jautāja viedokļu līderiem – ārstam kardiologam Andrejam Ērglim, rakstniekam Jurģim Liepniekam un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.
Andrejs Ērglis: "Prezidents ir metafizisks jēdziens"
Andrejs Ērglis, vērtējot partiju politiskos procesus, teic, ka “mēs par daudz ieciklējamies uz tehniku”. Politiķiem jādara nevis tas, kas viņiem patīk vai nepatīk, bet gan tas, kas vajadzīgs valstij. “Tāpēc visi tie (politiķu) rūgtumiņi vai laimes mirkļi, vai varas izbaudīšana faktiski ir visbezjēdzīgākais un apkaunojošākais mūsu sistēmā", saka ārsts, un piebilst, ka tā tas nav tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē.
Andrejam Ērglim pat nav īpašas vēlmes komentēt politiķu cenu, ko tie maksājuši par Valsts prezidenta apstiprināšanu: “Īstenībā, ja jūs gribat iet varā, tad jums jādara viss, protams, savas pārliecības veidā un tā tālāk, bet ieklausoties arī citos, kas ir vajadzīgs valstij un valsts pilsoņiem, nevis, kas jums patīk vai nepatīk”.
Viņam pat negribas domāt par to, ka kādam politiķim pēc šīm prezidenta vēlēšanām varbūt ir palicis kāds rūgtumiņš vai saldumiņš: “Valsts vispār ir metafizisks jēdziens, un arī prezidents ir metafizisks jēdziens. Nedomāju, ka Edgars Rinkēvičs ir specifiski “Jaunās vienotības” prezidents.”
“Skaidrs ir viens – ja (valdību, koalīciju) nevar paplašināt labticīgi, sarunās, tad tas ir mazliet jocīgs stāsts,” saka Andrejs Ērglis. Viņš spriež, ka pašlaik notiek “Jaunās vienotības” vadīts process, lai pēc būtības mainītu pašreizējās valdības sastāvu .
Jurģis Liepnieks: "Plāns bija ļoti naivs un vienkāršs"
Runājot par pašreizējās valdības stabilitāti jeb ļodzīšanos, kas izveidojusies pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, rakstnieks Jurģis Liepnieks saka: “Apvienotais saraksts nav galvenais šķērslis, tur galvenais šķērslis ir Nacionālā apvienība. Ar Apvienoto sarakstu droši vien varētu par kaut ko vienoties.”
“Jaunās vienotības” galvenā problēma, pēc rakstnieka vārdiem ir tā, ka partija kļūst aizvien apmierinātāka ar sevi, aizvien augstprātīgāka un aizvien atrautāka no jebkādas realitātes. Par “Jaunās vienotības” plānu pirms prezidenta vēlēšanām Jurģis Liepnieks saka:
“Premjera Krišjāņa Kariņa plāns bija tāds, ka “Jaunā vienotība” valdībā gribētu “Progresīvos”, lai koalīcija dabūtu vairāk balsu, izvirzīt ārlietu ministra amatā (bijušo Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Saeimas deputātu, “Progresīvo” biedru) Andri Sprūdu. Plāns bija ļoti naivs un vienkāršs. Plus vēl dot kaut kādus solījumus Zaļo uz zemnieku savienībai.
Grūti iedomāties, kā Kariņš to bija iedomājies. Sasaukt visus pie galda un pateikt: “Klausieties, man ir tāda ātrā ideja, pusgadu valdība ir strādājusi, un tagad to radikāli pārtaisīsim.”
Un nu Kariņam liels brīnums, ka koalīcijas partneri to neuztver ar sajūsmu, un arī sabiedrībai argumenti nav skaidri, kāpēc tas jādara. Valdību taču ilgi un rūpīgi veidoja, deklarāciju rakstīja, visu plānoja, ilgi diskutēja… Un kas tieši tagad mainījies?”
Kā galveno problēmu viņš min to, ka tagad mums nav ārlietu ministra. Un tas ir amats, kuru ilgstoši nevar turēt tukšu – tas nav labi valstij. Citus ministrus var viegli aizstāt, viņu darbu var veikt arī valsts sekretārs, un sabiedrība var pat nepamanīt, ka kāda ministra nav, taču ārlietu ministrs tāds nav. Ārlietu ministrs ir tas, kuram jābūt, viņam jābūt dažādās vietās, jāapmeklē sanāksmes, viņam jāuztur kontakti ar ārzemju kolēģiem.
“Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts izveidojuši tādu kā bloku, un šobrīd tā jau ir liela problēma. Kariņam nāksies domāt, kādu izeju viņš piedāvā,” rezumē Jurģis Liepnieks.
Pēteris Šmidre: "Sapratīs, ka viņus tomēr kaut kur apmāna"
Vērtējot pašreizējo scēnu uz Latvijas politiskās skatuves, uzņēmējs Pēteris Šmidre saka: “Diezgan šaubīgi. Priekš tam (pašreizējai situācijai) vajag pilnīgi pamainīt kaut kādus principus daudzām partijām”. Viņš prognozē, ka “Jaunajai vienotībai” politiskās spēlītes ap jaunā prezidenta ievēlēšanu noteikti atmaksāsies.
Un tā jau atmaksājas šobrīd, saka uzņēmējs. “Jaunā vienotība” vēlējas paplašināt koalīciju, lai tai būtu brīvas rokas pieņemt jebkādu lēmumu: “Ja kādi divi mazākie koalīcijas partneri atsakās kaut ko pieņemt, tad viņi apelē pie otriem diviem, un tā tālāk.”
Vienlaikus viņš saka, ka cilvēki pamanījuši politiskās spēlītes, kas “priekš politiķiem nav galīgi smukas”. Bet, pēc viņa domām, tas diez vai nopietni ietekmēs “Jaunās vienotības” reitingu:
““Jaunās vienotības” elektorāts tradicionāli ir diezgan stabils – tie ir ierēdņi, cilvēki, kas strādā administrācijā, un priekš viņiem tādi gājieni nav nekas jauns, viņi to saprot un atbalsta, viņi kā siena aizstāvēs to valdību, kas viņiem ceļ algas un dod darbu.
Šaubīga varētu būt elektorāta otrā daļa, kuru veidointeliģence (ārsti, skolotāji). Viņi principā ir tajā pašā grozā, jo arī atkarīgi no budžeta maksājumiem. Tomēr tā ir inteliģenta, gudra daļa, un, ja situācija turpināsies tāda pati kā šobrīd, viņi sapratīs, ka viņus tomēr kaut kur apmāna.”
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
Citi šobrīd lasa
