Valsts prezidenta vēlēšanās uzvarēja “Jaunās vienotības” izvirzītais kandidāts Edgars Rinkēvičs. Pieredzējušie “Jaunās vienotības” politiķi uz politiskās skatuves Apvienoto sarakstu apspēlēja tik pārliecinoši, ka jau vēlēšanu dienas rītā bija skaidrs, kurš būs nākamais prezidents. Uzreiz pēc vēlēšanām sākās sarunas par valdošās koalīcijas paplašināšanu, kurās tika aicinātas piedalīties Zaļo un zemnieku savienības un “Progresīvo” frakcijas.
Bet līdzšinējās koalīcijas partneri – Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība savu attieksmi pauda pat nesēžoties pie saruna galda. Līdz ar to lielais jautājums: “Vai cena par prezidentu “Jaunajai vienotībai” nav bijusi pārāk augsta?” To Jauns.lv jautāja viedokļu līderim – rakstniekam Jurģim Liepniekam.
“Jaunās vienotības” galvenā problēma pēc rakstnieka vārdiem ir tā, ka partija kļūst aizvien apmierinātāka ar sevi, aizvien augstprātīgāka un aizvien atrautāka no jebkādas realitātes. Par “Jaunās vienotības” plānu pirms prezidenta vēlēšanām Jurģis Liepnieks saka:
“Premjera Krišjāņa Kariņa plāns bija tāds, ka “Jaunā vienotība” valdībā gribētu “Progresīvos”, lai koalīcija dabūtu vairāk balsu, izvirzīt ārlietu ministra amatā (bijušo Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Saeimas deputātu, “Progresīvo” biedru) Andri Sprūdu. Plāns bija ļoti naivs un vienkāršs. Plus vēl dot kaut kādus solījumus Zaļo uz zemnieku savienībai.
Grūti iedomāties, kā Kariņš to bija iedomājies. Sasaukt visus pie galda un pateikt: “Klausieties, man ir tāda ātrā ideja, pusgadu valdība ir strādājusi, un tagad to radikāli pārtaisīsim”.
Un nu Kariņam liels brīnums, ka koalīcijas partneri to neuztver ar sajūsmu, un arī sabiedrībai argumenti nav skaidri, kāpēc tas jādara. Valdību taču ilgi un rūpīgi veidoja, deklarāciju rakstīja, visu plānoja, ilgi diskutēja… Un kas tieši tagad mainījies?”
Kā galveno problēmu viņš min to, ka tagad mums nav ārlietu ministrs. Un tas ir amats, kuru ilgstoši nevar turēt tukšu – tas nav labi valstij. Ja citus ministrus var viegli aizstāt, viņu darbu var veikt arī valsts sekretārs, un sabiedrība var pat nepamanīt, ka kāda ministra nav, tad ārlietu ministrs tāds nav. Ārlietu ministrs ir tas, kuram jābūt, viņam jābūt dažādās vietās, jāapmeklē sanāksmes un viņam jāuztur kontakti ar ārzemju kolēģiem.
“Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts izveidojuši tādu kā bloku, un šobrīd tā jau ir liela problēma. Kariņam nāksies domāt, kādu izeju viņš piedāvā,” rezumē Jurģis Liepnieks.
Kā Andrejs Ērglis, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre vērtē pašreizējās "Jaunās vienotības" pozīcijas, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
Citi šobrīd lasa
