Viens no zēniem, kurš bijis apmēram desmit gadus vecs, esot runājis ar Sarmīti tikai krievu valodā. Tikmēr sieviete turpināja runāt valsts valodā, kas zēnam nepatika. Kad viņa aizgājusi, zēni sākuši viņai no aizmugures mest akmeņus tikai tāpēc, ka viņa bijusi latviete, uzskata cietusī.
Sarmītei paveicies, ka garām braukusi pašvaldības policija - viņa par to informēja darbiniekus. Bērni aizbēga, bet policijai izdevās vienu no zēniem noķert un aizvest pie vecākiem.
Vietējie iedzīvotāji nav Kauguros redzējuši zēnus, par kuriem stāsta Sarmīte, un viņi ir pārsteigti par situāciju. Viņi uzskata, ka tā ir vecāku vaina, kuri saviem bērniem nav iemācījuši, kā uzvesties. "Pašvaldības policija ziņo, ka iespējamā cietusī nav izteikusi nekādas pretenzijas par notikušo un devusies prom, atsakoties no policijas palīdzības. Jūrmalas pašvaldības policija savas kompetences un resursu ietvaros veic preventīvo darbu ar nepilngadīgajiem un viņu pārstāvjiem, šajā gadījumā tika veiktas preventīvās pārrunas un izteikts mutisks aizrādījums," norāda Jūrmalas pašvaldība.
Tapat ar "Bez Tabu" sazinājusies aculieciniece, kura 16. jūlijā bijusi Majoru pludmalē skaļā incidenta laikā. Pēc viņas teiktā, pludmalē futbolu spēlējuši vismaz desmit cilvēki, taču spēle bijusi agresīva, kā rezultātā vairāki tuvumā esošie atpūtnieki guvuši savainojumus. Notikuma vietā ieradās pašvaldības policija. Policisti sagaidīja vīriešus un vairākkārt lūdza viņus pārtraukt savas nelikumīgās darbības, taču viņi nereaģēja. Tomēr Silvija pamanīja, ka agresīvie vīrieši pret policistiem izturējās ar nicinājumu un pieprasīja ar viņiem runāt krievu valodā.
"Pludmalē ieradās ātrā palīdzība un aizveda sievieti, kurai ar futbola bumbu bija spēcīgi trāpīts pa galvu. Kad mēs ar vīru bijām pludmalē, tur bija ģimene ar bērniem, divas vai trīs mazas meitenītes. Agresīvie futbolisti ar futbola bumbu trāpīja gan jaunajai sievietei, gan viņas bērniem. Bija mežonīgi redzēt, kā policisti tiek gāzti no kājam un viņiem pat tika draudēts. Ja apkārt nebūtu cilvēku, es nezinu, kā tas būtu beidzies," stāstīja Silvija.
"Līdz šim Valsts policija (VP) ir saņēmusi lielu skaitu videoierakstu par pludmalē notikušo pirms VP amatpersonu ierašanās, un tie tiek rūpīgi analizēti, lai noskaidrotu līdz šim konstatēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes un noskaidrotu vainīgās personas, kā arī izvērtētu, vai ir citas noziedzīgas darbības, kas būtu vērtējamas kriminālprocesa ietvaros," skaidroja VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.
Incidenta dienā Valsts policija nekavējoties uzsāka divas administratīvā pārkāpuma lietas pret vienu no videoklipā redzamajām personām - 1964. gadā dzimušu vīrieti. Pašlaik vēl nav pieņemts lēmums par piemērojamā naudas soda apmēru. Materiāli tika analizēti, un tika pieņemts lēmums vienu no iepriekš ierosinātajām administratīvā pārkāpuma lietām pārkvalificēt uz Kriminālkodeksa pantu par huligānismu. Izpētot informāciju par iesaistītajām personām, noskaidrojās arī tas, ka vīrietis ir izdarījis pārkāpumus internetā: šā gada maijā viņš bija publicējis saturu, kurā izmantota totalitāro režīmu simbolika, par ko arī bija ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta, un šajā lietā vīrietim jau tika piemērots administratīvais sods - brīdinājums. Ņemot vērā saņemtos un analizētos materiālus, Valsts policija ierosināja vēl vienu administratīvā pārkāpuma lietu par agresīvu uzvedību pret citu personu, traucējot tās mieru. Persona, kas izdarījusi šo pārkāpumu, joprojām tiek izmeklēta.
Saistītās ziņas
Policija aicina iedzīvotājus nekavējoties ziņot par šādām situācijām.
Tikmēr Kultūras ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un organizācijām ir izstrādājusi Kopienas saliedētības plānu.
"Vienota valsts valoda un tās mācīšana mazākumtautību pārstāvjiem ir priekšnoteikums nacionālās identitātes un piederības sajūtas veidošanai, kā arī saliedētas sabiedrības attīstībai.Līdz šim svarīgākie īstenotie pasākumi ir vērsti uz nacionālās identitātes un piederības sajūtas stiprināšanu (pasākumi reģionālā kultūras mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai), pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, vienotas sociālās atmiņas veidošanu (pasākumi, kas vērsti uz Latvijas iedzīvotāju represijām, ko īstenoja komunistiskais režīms Otrā pasaules kara laikā) un Latvijā dzīvojošo ārzemju pilsoņu līdzdalības veicināšanu sabiedrības dzīvē," stāsta Kultūras ministrijas pārstāve Ilona Jekele.
Citi šobrīd lasa
