Sportistiem, kas Latviju pārstāvējuši valsts izlasēs būtu jāsaņem pensijas, lai viņiem būtu vismaz kaut kāds nodrošinājums vecumdienās, saka Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš. Viņš neprasa daudz, kā piemēru minot vidējo pensiju valstī. To varētu nodrošināt sportistam, kurš valsts izlasē bijis vismaz desmit gadus.
Četru lielāko ASV profesionālā sporta līgu budžeti kopā tuvojas 20 miljardiem ASV dolāru. Tomēr pētījumi rāda, ka gandrīz 80% spēlētāju jau pirmajos piecos gados pēc karjeras beigām visu nopelnīto naudu jau ir iztērējuši un bankrotējuši. Lai kādreizējiem sportistiem nevajadzētu gulēt uz ielas, ASV sporta līgas izveidojušas īpašu pensiju sistēmu un turpina uzturēt savus sportistus arī pēc karjeras beigām. Vai to nevajadzētu arī Latvijā? Līdz ar to lielais jautājums “Vai sportistiem jāsaņem īpašas valsts pensijas?”. To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderim – rakstniekam Jurģim Liepniekam.
Rakstnieks pēc būtības nesaskata kādreizējo sportistu “īpašo izredzētību”: “Ja tu esi profesionāls sportists, tu saņem atalgojumu par savu profesionālo darbību un no tā maksā nodokļus, piedalies pensiju plānā, tāpat kā mēs visi. Tā vismaz vajadzētu būt.
Cits jautājums jau ir tas, ka mūsu paaudzei pensijas būs smieklīgi mazas, bet tas neatkarīgi no tā, vai esi sportists vai skolotājs. Nedomāju, ka attiecībā uz sportistiem būtu jātaisa kāds īpašs izņēmums”.
Viņš piebilst, ka piedalīšanos pasaules čempionātos vai olimpiskajās spēlēs nevajadzētu noreducēt vien tikai uz naudu vai kādiem pragmatiskiem apsvērumiem. Ja tas tā ir, tad no sporta jāejot prom. Tai pašā laikā Jurģis Liepnieks saprot, ka sportisti, beidzot savu profesionālo karjeru 25-30 gadu vecumā, nonāk nopietnā, sarežģītā situācijā, kad dzīvē jāmeklē cits nodarbošanās jomā – viens ar to tiek galā labi, bet citam atkal iet grūtāk.
Kā Jurģis Liepnieks, Dana Reizniece – Ozola un Pēteris Šmidre vērtē ideju par īpašu pensiju nodrošināšanu bijušajiem sportistiem, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
Citi šobrīd lasa
