Dažos vārdos latviešu amatnieku pārmetumi: ja mūsējiem amatniekiem Vērmanes dārza tirdziņos neļauj iebraukt ar automašīnām, tad lietuviešiem ļāva; ja mūsējiem prasa noteiktas krāsas tirdzniecības nojumes, tad lietuviešiem tās bija teju visās varavīksnes krāsās; ja mūsējiem vajag zālāja aizsargpaklājus, tad šoreiz tos nevajadzēja; daudzi sašutuši, ka lietuviešu tirdziņā valdīja krievu valoda, un apmeklētāji nespēja sazināties ne latviešu, ne angļu valodā.
Bet arī lietuviešu tirgotājiem prieku pabojāja Rīgas zaglēni, kuri naktī no pagājušās nedēļas piektdienas uz sestdienu “saimniekoja” lietuviešu tirdzniecības teltīs.
Latviešu amatnieku rūgtums
SIA “Sweet Travel Latvia”, kas strādā ar preču zīmi “My Expo”, valdes locekle un Latvijas Gadatirgu un tirgotāju asociācijas valdes locekle Maira Ādmine Jauns.lv pastāstīja, ka pagājušas nedēļas “Rīgas dzimšanas dienas svētki notikuši sagurušu lietuviešu paēnā”, aiz kuras Vērmanes dārzā palika sabojāts zāliens, izbradātas dobes un rūgtums latviešu amatnieku sirdīs:
“18.un 19.augustā Vērmanes dārzā bija lietuviešu tirgus. Vietējo amatnieku vidū virmo saspringtas emocijas: Rīgas dzimšanas dienā pilsētas centrā leišu tirgus?!? Nevis tirgus - bet balagāns! Dažos stendos uz preču zīmēm “Made in Turkey” (ražots Turcijā). Visur mētājas mantas: milzīgi maisi, somas, segas, pudeles, kafijas termosi. Viens saguris leitis guļ pie estrādes zālienā. Visur skan krievu valoda. Reklāmas materiāli krieviski!
Vai tādus Rīgas dzimšanas dienas svētkus vēlējās Rīgas dome? Vietā, kuru Rīgas domes Zīmola un komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis savulaik nosauca par ekskluzīvu, atgādinot latviešu amatniekiem arī to, ka dārzs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Un vai kāds no Rīgas domes amatpersonām bija atnācis 18. un 19.augustā uz Vērmanes dārzu? Vai redzēja, ko leiši tirgo? Vai redzēja, kāds izskatījās Vērmanes dārzs pēc leišu apciemojuma?
Tā vien šķiet, ka en-tie Rīgas domas amatpersonu palīgi, padomdevēji, konsultanti ir devušies vasaras atvaļinājumā, jo tak paši nodaļu vadītāji un juristi nevarēja pieņemt tik absurdu lēmumu, ka Rīgas dzimšanas dienas svētkos Vērmanītī “ielaist” leišu tirgu?!? Vai tiešām leišu bazārs nevarēja notikt nedēļu pēc Rīgas svētkiem. Septembrī vai oktobrī?
Ko par to visu saka vietējie amatnieki? Ar dziļu rūgtumu sirdī viņi visi smagi nopūšas… jo viņiem trūkst vārdu! Tā vietā, lai Rīgas dzimšanas dienas svētkos Vērmanes dārzā organizētu vietējo amatnieku tirdziņu, kur pilsētas viesi, vietējie iedzīvotāji varētu priecāties par amatnieku un dizaineru darbiņiem, baudītu latviešu gardumus un dziedātu līdzi latviešu hītiem… Rīgas dome kārtējo reizi šķiet, “nolaida lažu” un ar glanci “pacēla” Rīgas tēlu ārzemnieku acīs”.
“Biju šokā – visur valdīja nekārtība”
Amatniece Ieva Brokāne, kura piedāvā adījumus, Jauns.lv pauda: “Tas bija spļāviens latviešu amatnieku dvēselē. No mums prasa noformējumu un olīvzaļus zālāju aizsargus, bet lietuviešiem to neprasīja. Latvijas amatnieki tika nostumti malā! Tas viss neiztur kritiku! Ja mums ar rokām jānes 50 kilogramu smagās tirdzniecības teltis, tad viņi parkā bez problēmām varēja iebraukt ar savu auto. Biju šokā – visur valdīja nekārtība!
Šajā tirgū bija mana 19 gadus vecā meita, kura nezina krievu valodu, un viņa tur nespēja ne ar vienu tirgotāju saprasties – visi runā vai nu tikai lietuviski, vai krieviski.
Man nav iebildes pret lietuviešu tirgu, bet ne jau Rīgas svētku laikā. Un tās prasības! No mums pašvaldība pieprasa viena veida pelēkas krāsas nojumes, bet viņiem bija visu krāsu modeļi. Mums jāpierāda, ka mēs neesam mērkaķi ar astoņām kājām, bet uz viņiem nekādi noteikumi neattiecās. Tas bija reāls genocīds, klaja necieņa pret latviešu amatniekiem”.
Viņai piekrīt ar rotu izgatavotāja Zane Grīnvalde: “Rīgas svētki mums galvaspilsētā ir gada gaidītākais notikums, bet, kas notika šoreiz...?! Man nav iebildes pret šādu tirgu, bet ne jau Rīgas svētku laikā. Man nav nekas pret ārzemniekiem, bet lai viņiem dod citus datumus”.
“Bojājumi zālienam nav būtiski”
Vēl viens savdabīgs paradokss bija tas, ka šis Lietuvas dienu tirdziņš Vērmanes dārzā nebija oficiālajā Rīgas svētku programmā, kaut gan daudzi tā varēja uzskatīt.
Vērmanes dārzu apsaimnieko pašvaldības SIA “Rīgas meži” un tās sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa Jauns.lv sacīja: “Pasākuma Vērmanes dārzā rīkotājs ir Rīgas dome, tādēļ lūgums lūgt viņiem komentēt šo jautājumu. “Rīgas meži” atbilstoši savai kompetencei sniedz pasākuma teritorijas saskaņojumu.
Lietuvas vēstniecība Rīgā par Lietuvas dienām Rīgā, Vērmanes parkā:
“Rīgas meži” darbinieki bija klātesoši šajā pasākumā, kā teritorijas apsaimniekotāji. Bet mūsu kompetence nav komentēt pasākumu un tā norisi. Bojājumi pēc pasākuma bija ne lielāki kā pēc citiem, līdzīgiem pasākumiem. “Rīgas meži” uzskata, ka bojājumi zālienam nav būtiski”.
Savukārt Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa sniedza šādu atbildi: “Tirdziņš Vērmanes dārzā nebija viens no Rīgas vasaras un Rīgas dzimšanas dienas programmas notikumiem, ko organizē pašvaldība. Tas nebija ne svētku pasākums, ne svētku tirdziņš. Pasākums tika saskaņots saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma normām.
Pasākumu organizēja biedrība “Latvijas Lietuviešu Kopiena”. Likums uzliek par pienākumu pasākuma rīkotājam organizēt teritorijas sakopšanu pēc pasākuma beigām. Latvijas Lietuviešu kopienai, saskaņā ar tāmi par teritorijas sakopšanu, atkritumu savākšanu, utilizēšanu no “Rīgas mežiem” ir nosūtīts rēķins par kopējo summu 838,22 eiro (ar PVN).
Lietuviešu amatniekus apzog Rīgas zagļi
Tirdziņu, ko ar Lietuvas valsts atbalstu Rīgā organizēja Latvijas lietuviešu kopiena un Rīgas lietuviešu vidusskola, Lietuvas vēstniecība Latvijā vērtē atzinīgi. Tomēr arī pašiem lietuviešu amatniekiem ir kāda darvas karote medus mucā. Tā lietuviešu amatniece Edmunda Bagdoniene, kura Vērmanītī tirgoja savas pagatavotās mīļlietiņas, sociālajos tīklos paudusi, ka viņai kaimiņvalsts galvaspilsētas apmeklējums sagādājis arī rūgtus brīžus:
Saistītās ziņas
“Paldies visiem, kas apmeklēja lietuviešu gadatirgu Vērmanes parkā un atbalstīja lietuviešu amatniekus. Daži no jums, iespējams, ir dzirdējuši par zādzībām nakts laikā. Es esmu tā, kura tika sāpināta visvairāk.
Nedomāju kaut ko atgūt, bet ļoti gribas izmantot publicitāti un mēģināt izplatīt ziņu par nozagtajiem oriģināldarbiem. Attēlā ir viens no nozagtajiem kuloniem. To izgatavoju, iedvesmojoties no lietuviešu etnogrāfiskā tērpa - zaļa veste un balts priekšauts, kas izšūts ar sarkaniem rakstiem”.
Citi šobrīd lasa
