Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Rinkevičs pasākumā uzsvēra, ka muzejs ir vecākais Baltijā un viens no senākajiem publiskajiem muzejiem Eiropā.
Vienlaikus viņš savā uzrunā godināja cilvēkus, kuri muzeju izveidoja, kuri tam ir veltījuši savu mūžu un kuri strādājuši un kopuši muzeja tradīciju. Tostarp Valsts prezidents pieminēja Vācbaltiešu izcelsmes Rīgas ārstu Nikolausu fon Himzelu un juristu Antonu Buholcu, kuri muzejam dāvināja savas kolekcijas.
Tāpat Rinkēvičs pasākumā norādīja, ka muzejs kalpojis arī kā patvērums tā dēvētajiem "nepareizajiem cilvēkiem", jeb personām, kuras politiskās cenzūras laikos rūpējās par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
Cita starpā Rinkēvičš pieminēja vēsturnieku un arhivāru Rūdolfu Šīrantu, kurš pēc padzīšanas no Rīgas pilsētas arhīva "paglābās" muzejā un izveidoja savu Rīgas 300 gadu karšu un plānu katalogu, Mēriju Grīnbergu, kura pazīstama kā Latvijas muzeju dārgumu atgādātāja no Vācijas un kura muzejā veica tulkotājas darbus, kā arī Kurtu Fridrihsonu, kurš pēc atgriešanās no ieslodzījuma Sibīrijā muzejā izveidoja pirmo moderno muzeja ekspozīcijas dizainu.
Tāpat prezidents atcerējās divas bijušās muzeja direktores - Līviju Blūmfeldi un Klāru Radziņu.
"Visām senām celtnēm ir savi nostāsti un leģendas. Tādas ir arī Rīgas muzejam. Savulaik muzejs mājoja Anatomijas muzejā, senlaicīgajās Rīgas Doma sienās. Taču šeit, Kolonnu zālē, kas kādreiz kalpojusi kā mūku ēdamzāle, ik pa reizei kādu zīmi - atvērtu logu, pagrūstītu vitrīnu vai vienkārši labvēlīgu mājienu - dodot Sarkanais kardināls. Tas esot joprojām draudzīgs un atbalstošs muzeja ļaudīm, īpaši jaunpienācējiem," pasākumā norādīja Rinkēvčs.
Citi šobrīd lasa
