Izglītības reitings vērtēts pēc PISA versijas – tas ir starptautisks pētījums, kas reizi trīs gados izvērtē 15 gadu vecu pusaudžu prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs dažādās valstīs.
Vislabāk mācās Āzijā
Šogad piedalījās 81 valsts, tradicionāli augstas vietas ieņem Āzija – augstu līmeni parādīja arī Ķīnas anklāvs Makao, Taivāna, Japāna un Dienvidkoreja, bet Igaunija atkal ir pirmā Eiropā. Tās visas iekļuva pirmajā desmitniekā katrā no trim kategorijām.
PISA nozīmē “Program for International Student Assessmen” – Skolēnu starptautiskā vērtējuma programma. Pētījumu kopš 2000. gada veic Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Šogad pirmo reizi nepiedalījās Krievija, kurai pēc uzsāktā kara pret Ukrainu atteikta dalība.
Tiesa gan, rezultāti varētu būt interesanti, varbūt tagad krievu skolēniem labi padodas izjaukt un salikt Kalašņikova automātu, nevis matemātika. Iepriekšējā reizē 2018. gadā Krievija 79 valstu konkurencē ieņēma 31. vietu.
Līmenis krītas visiem
Pētījuma autori norāda, ka pēdējos gados kopējie rādītāji pasliktinājušies, un nekas tāds līdz šim nebijis pieredzēts. Salīdzinot ar iepriekšējo vērtējumu, sekmes lasīšanā kritušās par desmit ballēm un matemātikā par gandrīz 15. Ko tādu varot salīdzināt ar trīs ceturtdaļu zaudējumu no mācību gada, un pētījuma autori uzskata, ka tikai daļēji to var izskaidrot ar kovida pandēmiju, kad mācības noritēja attālināti.
Sākotnēji pētījums bija paredzēts 2021. gadā, bet pandēmijas dēļ to veica gadu vēlāk. Programmas testos piedalījās ap 700 000 skolēnu, no katras valsts proporcionāli iedzīvotāju skaitam.
Pavisam pilnīgi cilvēces jaunās paaudzes zināšanu līmeni PISA neatspoguļo, jo Āfrikas valstis netiek vērtētas. Ilgus gadus piedalījās vienīgi Tunisija, bet no 2018. gada arī tā izpaliek. Tikmēr Ķīna ir pārstāvēta nevis kā viena valsts, bet ar dažām lielpilsētām un reģioniem. 2018. gadā ķīnieši bija labākie visās kategorijās, bet pēdējā reizē piedalījās tikai Makao un Honkonga.
Seši procenti nesaprot izlasīto
Jāpiebilst, ka Latvija, piemēram, dabaszinātnēs apsteidz Vāciju, Dāniju, Franciju, Nīderlandi, matemātikā Zviedriju, Vāciju, Franciju, Itāliju, Norvēģiju, ASV.
Kopumā optimismam iemesla nav. Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums “PIRLS 2021” šogad atklāja, ka kopš 2016. gada Latvijas rādītājos redzams nozīmīgs prasmju kritums. Seši procenti mūsu skolēnu nesaprot izlasīto tekstu, iepriekš tādu bija tikai viens līdz divi procenti.
Rīgas skolēnu lasītprasme ir augstāka nekā laukos – galvaspilsētā gandrīz 550 punkti, laukos nedaudz virs 510 punktiem. Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē vidēji novērtēti ar 528 punktiem, kas atbilst vidējam lasītprasmes līmenim, atbilstoši pētījuma metodoloģijai no 475 līdz 549 punktiem. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pat iesaka atzīt kļūdas mācību saturā un to pārskatīt.
Vieglāk glaudīt tālruni, nevis lasīt grāmatu
Izglītības eksperti arī norāda, ka spēju mācīties ietekmē viedtelefoni, kur bērni bieži vien izvēlas primitīvu, viegli uztveramu informāciju. UNESCO šā gada ziņojumā rosināts aizliegt mobilo viedierīču izmantošanu izglītības iestādēs, pamatojot to ar lasītprasmes sliktiem rezultātiem sākumskolas posmā un negatīvu ietekmi uz bērnu, traucējot koncentrēties mācībām.
Saeima oktobrī nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā grozījumus likumā, paredzot izglītības iestādei tiesības ierobežot vai aizliegt mobilo telefonu un viedierīču lietošanu, tajā skaitā starpbrīžos.
Testu rezultāti
Lasīšana
Pirmajā desmitniekā iekļuva Singapūra, Īrija, Japāna, Dienvidkoreja, Taivāna, Igaunija, Makao, Kanāda, ASV un Jaunzēlande. Latvija ir 27. vietā, Lietuva – 32. Sarakstu noslēdz Maroka, Uzbekistāna un Kambodža.
Matemātika
Pirmā atkal ir Singapūra, seko Makao, Taivāna, Honkonga, Japāna, Dienvidkoreja, Igaunija, Šveice, Kanāda un Jaunzēlande. Nākamās vietas no 10. līdz 20. dala Eiropas valstis, Latvija ir 21., Lietuva – 24. Pēdējās trīs – Dominikāna, Paragvaja, Kambodža.
Dabaszinātnes
Singapūrai seko Japāna, Makao, Taivāna, Dienvidkoreja, Igaunija, Honkonga, Kanāda, Somija un Austrālija. Latvija ir 19. vietā, Lietuva – 29. Vissliktākais līmenis bijis Filipīnās, Uzbekistānā un Kambodžā.
Citi šobrīd lasa
