Būtībā Baltijas jūra ir ezers, kas palicis pāri no ledāja kušanas. Ar pasaules okeānu tas savienojās, ģeoloģiski spriežot, pavisam nesen - pirms 7000 gadiem. Rezultātā Baltijas jūra ir trīs reizes mazāk sāļa nekā, piemēram, Ziemeļjūra, kas ir daļa no okeāna, ziņo "Doma laukums".
Taču retumis notiek neparasta dabas parādība. Kad ilgi pūš vispirms austrumu un tad rietumu vējš, saldūdens no Baltijas aizplūst, bet pie mums no Atlantijas okeāna pāri Dānijas šaurumam nonāk lieli sālsūdens apjomi.
Jūras dzīvībai tas ir pluss - sālsūdens ir piesātinātāks ar skābekli, tā ka gan florai, gan faunai dzīvot kļūst daudz vieglāk. Jūra mazāk "zied", dzīvajiem organismiem vieglāk elpot, ir pat cerība, ka mūsu jūrā atgriezīsies mencas.
Cik ilgi saglabāsies šis stāvoklis, atkarīgs no daudziem faktoriem, konkrēti, no tā, kāda būs vasara. Ja tas būs sauss, sāls jūrā saglabāsies pietiekami ilgu laiku.
Līdzīgas sālsūdens injekcijas ir pietiekami retas - pēdējo reizi kaut kas tāds notika pirms 10 gadiem.
Citi šobrīd lasa
