Latviešu tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto 100 000 eiro vērto pieminekli atklāja 2018. gada 23. septembrī un tas bija veltīts 11 272 Zedelgemas karagūstekņu nometnē no 1945. līdz 1946. gadam ieslodzīto latviešu leģionāru piemiņai. Tas bija ievērojams ar to, ka bija vienīgais Latviešu leģionam veltītais piemineklis ārpus Latvijas teritorijas, kura izmaksas uz pusēm sedza Zedelgemas pilsētas pašvaldība un Latvijas Okupācijas muzejs. Pieminekļa izgatavošanai un uzstādīšanai tika vākti ziedojumi.
Paši cēla, paši jauca
Leģionāriem veltītā pieminekļa atklāšana neizraisīja īpašu rezonansi Beļģijā, lai gan šo ziņu Krievijas propagandas kanāli pasniedza kā “fašisma atdzimšanas Eiropā” izpausmi. Taču 2021. gadā Beļģijā izskanēja protesti pret pieminekli un aicinājumu to novākt. Žurnāls “Paris Match Belgique” publicēja plašu materiālu par šo pieminekli, citējot Simona Vīzentāla centra (ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu), pārstāvi Efraimu Zurofu, kurš pauda viedokli, ka leģionāriem veltītais piemineklis zaimo nacisma upuru piemiņu.
Beļģu kreisie aktīvisti protestā pret “Latvijas stāvstropu brīvībai”:
“Paris Match Belgique” rakstā piemineklis nodēvēts par “neizprotamu veidojumu, kuram mūsu sabiedrībā nav vietas”, un kreisi noskaņotie politiķi aicināja Beļģijas valdību panākt tā aizvākšanu, jo tas godinot nacistiskās Vācijas SS kaujiniekus, kaut gan starp Latvijas Okupācijas muzeja biedrību un Zedelgemes pašvaldību 2017. gada noslēgtajā līgumā bija rakstīts:
“Piemineklim simboliski jāattēlo brīvības jēdziens un jāatgādina par latviešu (baltiešu) karagūstekņiem, kuri bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945. un 1946.gadā, kā arī vēsturiskās Zedelgemas un Latvijas saites, kas izveidojušās no šīs pēckara epizodes. Piemineklim arī jāatsaucas uz Latvijas Brīvības pieminekļa maketu, ko latviešu kara gūstekņi izveidoja Zedelgemas nometnē 1945. gada novembrī.”
Pret pieminekļa nogāšanu Latvijā protestēja gan sabiedriskas organizācijas un politiķi, ieskatot arī tagadējo Valsts prezidentu, toreiz ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Protesta notas un vēstules rakstīja Aizsardzības, Ārlietu un Kultūras ministrijas. Latvijas vēstnieks Beļģijas Karalistē Andris Razāns iesniedza diplomātisko notu pret ieceri pieminekli nojaukt. Tomēr latviešiem neizdevās flāmus pārliecināt, ka latviešu leģionāri nav pielīdzināmi SS kaujiniekiem. Vispirms uz iepriekšējo nosaukumu pārdēvēja piemineklim par godu nosaukto laukumu, kurā tas atradās, - no Brīvības laukuma uz Zirgu pļavu, bet pēc tam Zedelgemas pašvaldība demontēja pašu pieminekli.
Trieciens Latvijas patriotiem
Kad iesākās skandāls ap “Latvijas stāvstropu brīvībai” Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos ierakstīja: “Ārlietu ministrijai ir labi zināms piemineklis Zedelgemā, un ārlietu dienesta pārstāvji ir piedalījušies šīs piemiņas vietas atklāšanā. Latvijas vēstnieks Beļģijā ir sazinājies ar Zedelgemas pašvaldību un noskaidrojis radušos apstākļus, saņemdams apliecinājumu, ka pašlaik nekādas darbības ar pieminekļa plāksni netiks veiktas. Tāpat jāuzsver, ka Zedelgemas pašvaldībai nekad nav bijis nodoma demontēt pieminekli. Latvijas vēstnieks arī ir informējis Beļģijas Ārlietu ministriju par šo starpgadījumu un lūdzis līdzdalību šī jautājuma kārtošanā. Tāpat arī drīzumā tiek plānota vēstnieka vizīte Zedelgemā un tikšanās ar pašvaldības vadību. Latvijas diplomātiskais dienests jau trīsdesmit gadu neatlaidīgi turpina skaidrot Latvijas vēstures sarežģītos jautājumus un atspēkot neskaitāmus apmelojumus, provokācijas un maldinošu informāciju, kas regulāri parādās ārvalstu medijos.”
Tomēr gandrīz pēc gada – 2022. gada 27. maijā parādījās jau cits ieraksts: “Vakar notika Latvijas Ārlietu ministrijas un Latvijas Okupācijas muzeja (Okupācijas muzejs) pārstāvju sarunas par vairākiem aktuāliem Latvijas vēsturiskās izpētes jautājumiem. Turklāt kārtējo reizi izskanēja bažas par notikumiem Zedelgemē saistībā ar “Latvijas stāvstorpu brīvībai”. Sarunas iemesls bija nesenais Zedelgemes pašvaldības paziņojums demontēt pieminekli līdz maija beigām. Šis vienpusējais lēmums ir trieciens visai latviešu kopienai un īpaši Latvijas karavīru un Latvijas patriotu ģimenēm, kuri Otrā pasaules kara laikā nezaudēja ticību Latvijas neatkarības atjaunošanai un kuri turpināja ticēt Latvijas brīvībai un atbrīvošanai no padomju jūga.”
Pieminekli nogāza un aizveda uz pašvaldības noliktavu tie paši, kas to ne tikai ierosināja uzstādīt, bet arī finansēja.
Vedīs atpakaļ uz Latviju
Jauns.lv interesējās, kāds tagad ir šī gandrīz divus gadus noliktavā nogulējušā pieminekļa liktenis.
Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa: “Starp Latvijas Okupācijas muzeju un Zedelgemas pašvaldību šobrīd notiek juridiskas vienošanās saskaņošana par pieminekļa “Latvijas stāvstrops brīvībai” tālāko likteni. Ārlietu ministrija ir regulārā saziņā ar Okupācijas muzeju par procesa gaitu.”
Neapskaužamais “Latvijas stāvstropa brīvībai" liktenis:
Latvijas Okupācijas muzeja Attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāja Harita Maniņa: “Piemineklis atrodas Zedelgemas pašvaldībā un šobrīd notiek sarunas par tā pārņemšanu Latvijas Okupācijas muzeja īpašumā. Par pieminekļa turpmāko novietni Latvijā Latvijas Okupācijas muzeja biedrība vēl diskutēs un pieņems lēmumu.”
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale: “Latvijas Okupācijas muzejs strādā pie tā, lai Zedelgemā demontēto latviešu karagūstekņiem (leģionāriem) veltīto pieminekli pārvestu uz Latviju un novietotu Okupācijas muzeja telpās”.
“Daugavas Vanagu” dzimtene
Jāatgādina, ka 2017. gadā tika organizēts tēlniecības konkurss par pieminekļa metu. Latvijas un Beļģijas kopīgā žūrijas komisija par labāko atzina Kristapa Gulbja piedāvāto “Latvijas stāvstropu”. Aptuveni piecus augstā piemiņas zīme veidota kā nerūsējoša tērauda obelisks, kura galā atrodas stropa atveidojums no zaļi patinētas bronzas. Gan uz obeliska, gan stropa redzamas apzeltītas bites. Pie pieminekļa ir anotācija vairākās valodās ar vēsturiskās situācijas skaidrojums, kādā latvieši nonāca Otrā pasaules kara laikā.
Zedelgemas karagūstekņu nometne:
Skaidrojot sava darba filozofiju, tēlnieks izteicies: “Zedelgemas nometnē bija ap 12 tūkstoši latviešu karavīru. To skaits bija līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana piedāvājuma būtība ir – Latvijas bišu strops ar Latvijas bitēm Flandrijas zemē. Bišu strops pēc būtības ir valsts. Tai ir arī sava armija, taču bites neuzbrūk, ja netiek aizskartas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību.”
Latvijas tēlniecības vēsturē šī pieminekļa uzstādīšana bija unikāla ar to, ka citas valsts pārstāvji lūdza mūsu māksliniekus izveidot darbus viņu valsts pilsētvidei. Ideja par piemiņas zīmi radās 2014. gadā un vēlāk Okupācijas muzeja un Zedelgemas pašvaldības sadarbības ceļā konkretizējās. Paši Beļģijas iedzīvotāji jau bija aizmirsuši par kādreiz lielo karagūstekņu nometni pilsētas pievārtē, taču interese strauji pieauga, kad Beļģijas televīzijas raidījumu ciklā “Nezināmās Beļģijas vietas” par to tika pārraidīts sižets.
Saistītās ziņas
Britu kontrolētajā Zedelgemas karagūstekņu nometne Beļģijas teritorijā nonāca tie baltiešu cilmes karavīri, kas bija karojuši Vācijas pusē, taču padevušies gūstā Rietumu sabiedrotajiem Lielbritānijas okupācijas zonā. Kopumā Zedelgemā uzturējās gandrīz 12 tūkstoši bijušo latviešu leģionāru. Nometni iekārtoja agrāko Beļģijas armijas munīcijas noliktavu vietā. Latvijas valstiskuma atgūšanas ideja Zedelgemā ieslodzīto vidū bija ārkārtīgi dzīva, ko parāda arī epizode ar Brīvības pieminekļa maketa izveidošanu par godu 18. novembrim 1945. gadā. Šajā nometnē izveidojās arī “Daugavas Vanagu” organizācija.
Citi šobrīd lasa
