Visus trīs personāžus, kuri izdomāja iemest degmaisījuma pudeli Okupācijas muzeja vadītājas kabinetā, Valsts policija (VP) aizturēja un tiesa - apcietināja.
Zināms, ka VP izmeklēšanā sadarbojas ar Valsts drošības dienestu (VDD), jo pastāv iespēja, ka šī uzbrukuma organizēšanā figurē arī Krievijas puse.
Liela daļa Kremļa aktīvistu sociālajos tīklos sveica un daudzināja šo uzbrukumu muzejam, taču ar savu versiju par notikušo klajā nācis reiz Latvijā atmaskots Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieks Dmitrijs Jermolajevs.
Jermolajevs kopš izraidīšanas no valsts nav pārstājis cītīgi interesēties un publiski izteikties par sabiedriskām un politiskām norisēm Latvijā.
Par šo gadījumu viņš šobrīd "Facebook" izplata sazvērestības teoriju - muzeja dedzināšanu plānojuši provokatori, lai pēcāk izskatītos, ka šo paveikusi Krievijas puse.
"Mēs atceramies, kādiem mērķiem nacisti izmantoja Reihstāga dedzināšanu," raksta Jermolajevs.
Muzeja dedzinātājs atbalsta Krievijas karu, neieredz Latviju
Atgādinām, ka aizturētie ir kāds Latvijas pilsonis, kurš iepriekš nonācis policijas redzeslokā saistībā ar narkotikām, Olaines iedzīvotājs, kurš agrāk tiesāts par mantiskiem noziegumiem, un Olaines iedzīvotāja, kura arī iepriekš bijusi policijas redzeslokā.
Saskaņā ar TV3 raidījuma "Nekā personīga" vēstīto, aizturētie ir Valentīns Razmerica no Jelgavas, kā arī Vitālijs Lukjanovičs un Marija Dzene no Olaines novada Plakanciema.
Noprotams, ka degmaisījuma pudeli varētu būt metis Razmerica.
No Lukjanoviča sociālajos tīklos ievietotajiem ierakstiem un materiāliem redzams, ka viņš atbalsta Krievijas diktatora Vladimira Putina sākto karu Ukrainā un neieredz Latviju.
Viņš tīmeklī izplata Kremļa tiražētos naratīvus un dalās ar Latviju nicinošiem apgalvojumiem, kā arī pauž nostalģiju pēc Padomju Savienības, vēstīja "Nekā personīga".
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks pagājušajā nedēļā LTV atklāja, ka Okupācijas muzejā degmaisījumu iemetušais vīrietis nebija individuāli motivēts, bet tika stimulēts, lai to izdarītu.
Jāpiebilst arī, ka līdzīga veida uzbrukumi no Kremļa atbalstītājiem ir fiksēti arī citviet Eiropā, tostarp Igaunijā.
Šāda veida aktivitātes ne reizi vien ir solījuši arī internetā aktīvi Kremļa atbalstītāju grupējumi, demonstratīvi vācot informāciju par Baltijas valstīs dzīvojošajiem "Krievijas pretiniekiem".
Kas ir Dmitrijs Jermolajevs?
Stāsts par Dmitrija Jermolajeva darbošanos Latvijā un pēcāk - ārpus tās - ir interesants.
No 2002. līdz 2005. gadam Krievijas vēstniecībā Latvijā strādāja kluss, īpašu uzmanību no malas nepiesaistošs vīrs vārdā Dmitrijs Jermolajevs.
Šis Krievijas pilsonis tajos gados savas valsts vēstniecībā ieņēma 3. sekretāra amatu un publiski pildīja visnotaļ ikdienišķus pienākumus.
Pēc komandējuma Latvijā, 2005. gadā, Jermolajevs sāka strādāt Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības Starptautisko attiecību departamentā, kur kala plānus dibināt Krievijas-Baltijas ekonomikas fondu.
Taču togad pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) iniciatīvas Dmitrijs Jermolajevs tika iekļauts to personu sarakstā, kurām ir liegta ieceļošana Latvijā.
Izrādījās, ka laikaposmā, kuru Jermolajevs pavadīja mūsu valstī kā vēstniecības amatpersona, SAB viņu identificēja kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieku.
Savukārt Jermolajeva tēvs Jurijs Jermolajevs, kā noskaidrojās, bija augsta ranga Krievijas specdienestu virsnieks.
Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības Starptautisko attiecību departamentā Jermolajevs jau bija izkaldinājis plānus dibināt Krievijas-Baltijas ekonomikas fondu, kas darbotos Baltijas valstīs un kura galvenais uzdevums būtu piesegt Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta ekonomiskās izlūkošanas procesus.
Saistītās ziņas
Taču šī iecere SAB iniciatīvas dēļ tolaik tā arī netika realizēta. Pēc minētajiem notikumiem Jermolajevs pievērsās tolaik vēl salīdzinoši jaunajai un pēc būtības diezgan citādajai propagandas mediju nozarei.
Krievu spiegs kūrēja informācijas resursu Riga.rosvesty.ru, kurā regulāri parādījās Latvijai neglaimojoša, bieži vien absolūti safabricēta informācija, kas tika pasniegta kā ziņas. Žanra klasika, vienā vārdā sakot.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Patiesība par meliem” saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
Citi šobrīd lasa
