Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV projektu vadītāja Dana Ludviga uzsver – saņemot šādu ziņu, jāizvērtē katra tās teksta detaļa: no kuras valsts numura ziņa sūtīta un vai tā sakrīt ar it kā pārstāvētā uzņēmuma darbība vietu; vai personālatlases uzņēmuma nosaukums uzrakstīts pareizi un vai tāds uzņēmums vispār eksistē; vai personas vārds, no kuras it kā saņemat šo ziņu, atrodams uzņēmuma interneta mājaslapā; vai tekstā ir drukas kļūdas, ko profesionāls personāla atlases speciālists nepieļautu? Arī darba piedāvājums jāizskata maksimāli kritiski – jo vieglāku peļņu sola, jo lielākām aizdomām būtu jārodas.
Ja tomēr “uzķērāties”, ziņošanas scenārijs ir tāds pats kā citos krāpšanas gadījumos – zvans bankai par konta slēgšanu, vēršanās policijā un CERT.LV, ieteicams arī brīdināt savu mobilo sakaru pakalpojuma sniedzēju par numuriem, no kuriem tiek izsūtītas ziņas ar krāpnieciskiem nolūkiem.
Skaties video, lai uzzinātu vairāk par veidiem, kā krāpnieki ar viltus darba piedāvājumiem izvilina bankas konta datus, un kopā ar eksperti Danu Ludvigu kritiski izanalizē vairākus krāpniecības mēģinājumu piemērus.
Patiesība par meliem ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un informētību par melu izplatīšanas tehnoloģijām internetā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Patiesība par meliem” saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.
Citi šobrīd lasa
