Pārbaudes gaitā tika vērtēts, kādi ir bijuši šķēršļi Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma apguvei, vai tie savlaicīgi tikuši apzināti, kāda ir bijusi projektā iesaistīto iestāžu (amatpersonu) rīcība, lai netiktu apdraudēts projekta īstenošanas termiņš un tiktu novērsti, mazināti iespējamie zaudējumi.
Pārbaudē secināts, ka noteicošie faktori, kas kavējuši projekta īstenošanu, ir bijuši gan ārēji apstākļi (Covid19, karš Ukrainā), gan būvnieka SIA “VELVES” kapacitātes (pamatā cilvēkresursu) trūkums.
Konstatēts, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" valde ir izmantojusi būvniecības līgumā paredzētās pasūtītāja tiesības (būvniekam doti norādījumi, regulāri pieprasīta papildu informācija, izdots saistošs rīkojums, piemēroti līgumsodi). Ir tikusi apsvērta arī līguma vienpusēja izbeigšana, taču saskatīti riski. Prokuratūras ieskatā, izvērtējot iespējamos riskus, līguma vienpusēja izbeigšana 2023. gada vidū, kad tika identificēts Eiropas Savienības līdzfinansējuma neapgūšanas risks, slimnīcai radītu vēl lielākus zaudējumus. Līdz ar to nav pamata valdes rīcību, vienpusēji neizbeidzot līgumu ar būvnieku jau 2023. gada vidū, vērtēt kā bezdarbību.
Pārbaudes gaitā iegūtā informācija liecina, ka valde nav kavējusies informēt gan Veselības ministriju, gan Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta norisi, tajā konstatētajām problēmām un riskiem veiksmīgai projekta īstenošanai. Konstatētajām problēmām ir meklēti risinājumi.
Vērtējot valdes rīcību projekta īstenošanas gaitā, cita starpā secināts, ka tā ir bijusi prasīga attiecībā uz būvnieka izteiktajiem apgalvojumiem par dažādu ārēju apstākļu ietekmi uz līguma izpildes termiņu, kā arī piesardzīga attiecībā uz būvnieka izvirzītajām prasībām jautājumā par sadārdzinājumu, līguma termiņa pagarinājumu. Tāpat atzīstams, ka komunikācija starp valdi un būvnieku atsevišķu strīdīgu jautājumu risināšanā ir bijusi ilgstoša un ne vienmēr vērsta uz iespējami ātrāka risinājuma meklēšanu.
Valdes izvēlētā stratēģija, kā arī tas, ka kādā jautājumā projekta īstenošanā iesaistīto amatpersonu rīcībā varētu tikt saskatītas kādas nepilnības, kļūdas, nevar būt pamats šādu rīcību vērtēt kā nolaidību. Novērtējot projekta īstenošanā iesaistīto amatpersonu rīcību kopumā, nav pamata uzskatīt, ka būtu sasniegts tāds slieksnis, kas ļautu saskatīt kriminālsodāmas nolaidības pazīmes. Kriminālsodāma nolaidība nenozīmē atbildību par jebkuru kļūdu, bet gan atbildību par būtiskām kļūdām, taču šādas kļūdas pārbaudē netika konstatētas.
Ievērojot minēto, prokuratūra nekonstatē pamatu jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī nesaskata tādus apstākļus, kas būtu pamats Prokuratūras likumā paredzēto prokurora reaģēšanas līdzekļu piemērošanai.
Citi šobrīd lasa
