Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), sanāksmes centrālie jautājumi bija NATO aizsardzības spēju stiprināšana, NATO lomas nostiprināšana ilgtermiņa atbalstā Ukrainai un sadarbības stiprināšana ar NATO partnervalstīm Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Sanāksmes laikā ārlietu ministri svinīgā ceremonijā atzīmēja Vašingtonas līguma parakstīšanas 75.gadadienu, ar ko oficiāli tika izveidota NATO. Uzrunā Kariņš pauda pateicību par Latvijas uzņemšanu NATO pirms 20 gadiem un par sabiedroto apņēmību stiprināt Alianses austrumu flangu, kā arī akcentēja Latvijas ieguldījumu eiroatlantiskajā drošībā, tai skaitā aktīvo dalību NATO operācijās un vērienīgos ieguldījumus aizsardzībā.
Kariņš uzrunā uzsvēris nepieciešamību turpināt uzsāktās diskusijas par NATO stratēģiju pret Krievijas radītajiem apdraudējumiem sabiedroto drošībai. "Neatkarīgi no situācijas Ukrainā Krievija saglabāsies kā nozīmīgākais ilgtermiņa drauds eiroatlantiskajā telpā," pauda Kariņš, piebilstot - lai ierobežotu Krievijas spējas atjaunot tās bruņotos spēkus, novērstu tās mēģinājumus šķelt sabiedrības un apiet sankcijas, NATO nepieciešams vienoties par ilgtermiņa Krievijas iegrožošanas stratēģiju.
ĀM arī pauž, ka sanāksmes laikā norisinājās NATO-Ukrainas padomes sēde, kurā Ukrainu pārstāvēja ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. NATO valstu ministri uzklausīja Kulebas izvērtējumu par aktuālo situāciju kara gaitā un Ukrainas bruņoto spēku akūtajām vajadzībām frontē.
Ministrijā norāda, ka sabiedrotie apliecināja gatavību atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, nodrošinot akūtu militāro atbalstu, tostarp pretgaisa aizsardzību un artilērijas lādiņus. Sanāksmē klātesošie arī uzsvēra nepieciešamību meklēt ilgtspējīgus risinājumus, lai stiprinātu Ukrainas spējas kaujas laukā un tuvinātu Ukrainu dalībai NATO.
Citi šobrīd lasa
