Siliņa norādīja, ka koalīcija vienojusies virzīt attiecīgus grozījumus Imigrācijas likumā, lai nosacījumus par valsts valodas zināšanām attiecinātu uz ST spriedumā identificēto grupu, kas Krievijas pilsonību ieguvuši agrāk, bet kuriem līdz šim valodas zināšanas netika prasītas.
Valdību veidojošās partijas attiecīgos likuma grozījumus varētu iesniegt šonedēļ.
Atbilstoši atbildīgo amatpersonu apkopotajai informācijai, līdzšinējie grozījumi par valodas zināšanu apliecināšanu attiecas uz ap 20 000 Krievijas pilsoņiem. Attiecīgā grupa kopumā veidoja ap 25 000, bet no tiem ap 5000 ir vecumā virs 75 gadiem, tāpēc prasība uz viņiem neattiecās.
Savukārt koalīcijas virzītajos jaunākajos grozījumos ir runa par citiem, kopumā ap 4800 Krievijas pilsoņiem, kuriem pastāvīgā uzturēšanās atļauja izsniegta agrāk, pamatojoties uz pašlaik jau spēku zaudējušo Ārvalstnieku likumu. No minētajiem prasība par valodas zināšanām, iespējams, arī varētu neattiekties uz tiem, kuri vecāki par 75 gadiem.
Saistītās ziņas
Minētās mazākās grupas vidū ir arī atvaļinātas Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes locekļi.
Kā ziņots, opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, rosinot noteikt, ka Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, ir pienākums iesniegt dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, kā arī apliecinājumu par valsts valodas apguvi.
Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, likumprojekta grozījumi attiektos uz aptuveni 5000 personām, kas ir Krievijas pilsoņi, norāda NA.
Citi šobrīd lasa
