Savukārt vasarā temperatūra galvaspilsētā pakāpsies virs 27 grādiem četras reizes biežāk - 38 dienas desmit dienu vietā pašlaik, raksta žurnāls "Ir".
Lai bremzētu klimata pārmaiņas, Eiropas Savienība 2021. gadā ieviesa tā dēvēto "Zaļo kursu" - apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, bet līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatiski neitrālo kontinentu.
Taču Krievijas karš pret Ukrainu piespiež ES dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus, bet lauksaimnieki organizē plašas protesta akcijas pret ierobežojumiem, kas grauj to konkurētspēju.
"Zaļā kursa" mērķi tiešām ir ambiciozi, turklāt tie nav ieteikumi, un par to nepildīšanu būs dārgi jāmaksā. Piemēram, ja nesamazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, par to pārsniegšanu būs jāpērk izmešu kvotas.
Pašreizējā cena ES ir 50 eiro par tonnu CO2. Tomēr, ja mērķus nesasniegs lielās ES dalībvalstis, cenas pacelsies. Vai Latvijai šīs kvotas būs jāpērk un kādā apjomā, pagaidām nav zināms. Par klimata plāna nepildīšanu paredzēti arī papildu sodi - līdz 5,3 miljoniem eiro gadā par katru nesasniegtu mērķi.
Sodi būs jāizmaksā katru gadu, līdz mērķi būs sasniegti. Šobrīd Latvija, šķiet, nespēs izpildīt divus uzdevumus - palielināt atjaunojamo enerģijas avotu daļu no pašreizējiem 42% līdz 57% un ietaupīt 30 000 kilovatstundu kopējo enerģijas galapatēriņu.
Šāds secinājums ir gan valdības, gan Eiropas Komisijas pārskatā. Turklāt nav garantēta arī citu mērķu izpilde.
Citi šobrīd lasa
