"Tas, ka mūsu kļūst mazāk, protams, nav laba ziņa. Taču, ka katrs bērns pasliktina ģimenes kopējo materiālo un finansiālo stāvokli - tas ir fakts," TV24 raidījumā "Preses klubs" sacīja biznesa skolas "Turība" komunikāciju nodaļas vadītāja Jana Bunkus.
Lai pieņemtu lēmumu par labu bērnam, mūsdienu cilvēks vispirms aizdomājas par to, kā viņš nodrošinās šo bērnu, kā viņam palīdzēs visos līmeņos. "Ja padomju laikos bija teiciens - galvenais dzemdēt, bērns kaut kā izaugs, tad mūsdienās tas vairs nedarbojas, jo ir parādījušās daudzas komponentes. Bērns ir jāaudzina, jāved pulciņos, jo šodienas pasaule prasa lielāku kompetenci nekā iepriekš - daudz vairāk prasmju."
"Šodien bērnam ir daudz dažādu nodarbību, kas vecākiem jāpalīdz īstenot un izpildīt viņa dzīves laikā. Tāda ir mūsdienu pasaule. Mēs dzīvojam tik strauji attīstošā pasaulē, ka tā to prasa, tāpēc ir ļoti sarežģīti kādu vainot," situāciju vērtē Bunkus.
Viņa norāda uz vēl vienu valsts sistēmas trūkumu: "Mans pirmais bērns jau ir pieaudzis, bet jaunākajam ir 10 gadu, par šo bērnu saņemu 25 eiro mēnesī. Es domāju, ka tā ir kļūda. Piezvanīju VSAA un pajautāju. Atbilde - nē, tā nav kļūda."
Tā ir medaļas otrā puse – valsts budžets ir tāds, kāds tas ir. Varianti ir tādi, kādi tie ir. Protams, es gribētu, lai man mēnesī maksā 1000 eiro par bērnu. Bet jautājums ir, vai to spēs izdarīt valsts budžets. Līdz ar to lielākā finansiālā atbildība gulstas tieši uz pašiem vecākiem."
Citi šobrīd lasa
