Līdz šim pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) notikušajās EP vēlēšanās, ZZS tikai vienu reizi ieguvusi deputāta mandātu šajā institūcijā. Un arī to īsti par uzvaru nevar nosaukt, drīzāk gan par sakāvi. 2014. gadā Eiroparlamentā no ZZS saraksta tika ievēlēta eiroskeptiķe un vēlāk „ždanokiešiem” pieslējusies Iveta Grigule (tagad – Grigule-Pēterse), kurā pēc pāris gadiem ZZS rindas pameta, sakot, ka viņas izstāšanās no zaļzemniekiem „uzlabos Latvijas Zemnieku savienības un, iespējams, arī valdības reitingus”.
8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē. Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Šoreiz, četrpadsmitajā stāstā, par Zaļo un zemnieku savienību.
Kādreizējie niknākie ienaidnieki slēdz sadraudzību
Partiju savienības kodolu veido Latvijas zemnieku savienība (LZS), kura savu darbību Latvijā atsāka pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Partija sevi uzskata par 1917. gadā Valkā dibinātās Latviešu Zemnieku savienības pēcteci, un pēdējos 30 gados gan Latvijas Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās startējusi gan atsevišķi, gan apvienībā ar citām partijām. Apvienības sākums meklējams 2002. gadā, kad LZS slēdza savienību ar Latvijas Zaļo partiju, bet pēc tam jau arī ar Daugavpils novada partiju, Liepājas partiju un Aivara Lemberga vadīto „Latvijai un Ventspilij”.
Pirms pašreizējās Saeimas vēlēšanām nodibinājās tā sauktā „Pīlēna biedrība” (Apvienotais saraksts), kura no ZZS aizvilināja gan Zaļo, gan arī Liepājas partiju. Tā nu ZZS palika divvientulībā ar Lemberga partiju. Tad nu vajadzēja meklēt vēl kādu sabiedroto, lai vārdam „savienība” nebūtu tikai tukša skaņa.
Un tikai atrasts sabiedrotais – kādreizējais LZS niknākais ienaidnieks - Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP), kuras vadoņus kādreizējais LZS līderis Kārlis Ulmanis pēc valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā nolādēja un bāza aiz restēm. Tā nu vienā sarakstā apvienojušās divas vecākās Latvijas politiskās partijas, kuras dibinātas vēl pirms Latvijas valsts pasludināšanas un savu oficiālo darbību Latvijā atjaunojušas trešās Atmodas laikā. LSDSP pirmsākumi vēl meklējami aizpagājušajā gadsimtā, kad 1899. gadā tika dibināta Rīgas sociāldemokrātiskā organizācija. Padomju okupācijas laikā komunisti gan vēlējās LSDSP pirmsākumus asociēt ar Latvijas komunistiskās partijas aizmetni, bet pašreizējie sociāldemokrāti to neatzīst.
Aivars Lembergs: „Tam nav nekādas jēgas”
Šodienas vēlētājs gan LZS un LSDSP sadraudzību diez vai asociē ar gadsimtu seniem kašķiem abu starpā, bet gan ar to attiecībām ar trešo sabiedroto – par smagiem noziegumiem tiesātā, par oligarhu dēvētā bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto „Latvijai un Ventspilij”. ZZS ietilpstošajiem biedriem vienmēr ir bijis jāatbild uz „neērto jautājumu”: „Bet kā tad tev ir ar to Lembergu, vai viņš tev ko maksā, vai nē?”
Šoreiz atbilde varbūt būs vieglāk rodama. Aplūkojot EP vēlēšanu 14. sarakstu ar pārsteigumu secinām, ka tajā nav neviena deputāta kandidāta, kurš savu dzīves vietu būtu deklarējis Kurzemē. Visticamāk tas ir tādēļ, ka, pirmām kārtām, pirms pāris gadiem no ZZS aizgāja Liepājas partija, bet, otrām kārtām, „Latvijai un Ventspilij” paziņojusi par savu norobežošanos no EP vēlēšanām. Aivars Lembergs, kuram, starp citu, arī tika piedāvāts kandidēt uz Briseli, februāra sākumā portālam ventasbalss.lv paziņoja, ka neredz jēgu piedalīties EP vēlēšanās:
“Ja startē, tad jāveic solīda priekšvēlēšanu aģitācija, bet tā maksā naudu. Pieņemsim, ka pārvarēsim 5% barjeru. Un tālāk? Kāda jēga? Tam vienam cilvēkam, kas kļūs par Eiroparlamenta deputātu, personīgi neapšaubāmi ir jēga – tur ir ļoti laba samaksa, daudz palīgu ar labām algām, prezentācijas izdevumi – kaudze naudas uz vienu deputātu. Kristovskis (Ģirts Kristovskis – kādreizējais EP deputāts, ārlietu un aizsardzības ministrs, Ventspils domes opozīcijas deputāts – Red.), starp citu, man prasīja līdzīgu nodrošinājumu kā Eiroparlamentā, kur kādreiz bija deputāts. Vārdu sakot, nauda ir ārkārtīgi liela, un pensija pēc tam ir laba. Bet no partijas darbības un Ventspils viedokļa tam nav nekādas jēgas. Labāk noslēgt līgumu ar kādu ietekmīgu valsti, piemēram, Vāciju, ka viņi mūs lobēs, – būs efektīvāk.”
Jaunie perspektīvie un vecie buki
ZZS šobrīd nav spīdošas izredzes iekarot Eiroparlamenta ēku, jo aprīļa beigās publicētā pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecināja, ka ZZS var pretendēt uz 2,5% vēlētāju atbalstu, bet tas vēl nav akmenī kalts cipars un, kā saka, teorētiski vēl viss kas var notikt. Te gan jāteic, ka vēlētājiem būs pamatīgāk jāiepazīst deputātu kandidātu profilus.
Veidojot vēlēšanu sarakstu, ZZS sākotnējā doma esot bijusi augšgalā likt pašreiz redzamākos zaļzemnieku līderus – valdības ministrus. Bet, ņemot vērā iepriekšējās neveiksmes EP vēlēšanās, no šī nodoma zaļzemnieki esot attiekušies un tā vietā izvirzīt „jaunos un perspektīvos”, lai viņi audzētu atpazīstamību Latvijā. Tomēr tas it nebūt nenozīmē, ka sarakstā nav arī „vecie buki”.
Saraksta lokomotīve ir Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, bet otrais LSDSP līderis, kādreizējas Augstākās Padomes Latvijas Tautas frontes frakcijas vadītājs un bijušais Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs. Trešais ir Saeimas deputāts Andris Bērziņš (tā kā Latvijā Andru Bērziņu ir pārpārēm, tad nav lieki paskaidrot, ka šis Andris Bērziņš ir tas, kuru pazīstam arī kā Latvijas Bērnu fonda vadītāju).
Tālāk seko plašākai publikai mazāk pazīstamas personības - SIA „follow.art” (nodarbojas ar mazumtirdzniecību pa pastu vai interneta veikalos) izpilddirektore Diāna Novicka, kura ir partijas „Gods kalpot Rīgai” biedre un 2022. gadā Saeimas vēlēšanās startēja no Aināra Šlesera „Latvija pirmajā vietā” saraksta un publisko aktīvu pārvaldītāja „Possessor” attīstības direktore Inese Āboliņa.
Aiz šīm dāmām seko jau pieredzējuši vai aktīvi darbojošamies politiķi - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis; ZZS valdes loceklis, LSDSP ģenerālsekretārs Krists Bergans-Berģis; labklājības ministrs Uldis Augulis; Saeimas deputāte Līga Kļaviņa; bijušais diplomāts (cita starpā, bijis arī Valsts protokola vadītājs un Latvijas vēstnieks Izraēlā), tagad pensionārs Mārtiņš Perts; Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks un zemkopības ministrs Armands Krauze.
Sarakstu noslēdz SIA „FMR Advisory” (pēc Uzņēmumu reģistra datiem sniedz finanšu pakalpojumus papildinošas darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu) menedžere Anna Poindere, Rīgas viesnīcas „Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; biedrības „RFS Academy” (futbols) sporta treneris Renārs Šķesters-Kambals; SIA „Baltijas elektro sabiedrība” mārketinga vadītāja, sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Brazovska; Eiropas Savienības struktūrfondu Uzraudzības komitejas locekle, „Rail Baltica” centrālās stacijas projektu vadītāja Anita Rūdule-Jansone un zemkopības ministra ārštata padomnieks, LZS ģenerālsekretārs Artūrs Graudiņš.
Priekšvēlēšanu solījumi
ZZS priekšvēlēšanu programmu ZZS iesāk ar vārdiem: „Latvijas iedzīvotāju balsīm Eiropā jābūt dzirdamām un respektētām. 20 gadus pēc Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā ir svarīgi, lai mūsu šī brīža politiķi turpina iepriekš uzsākto darbu, nodrošinot, ka Latvijas pozīcijas Eiropā ir līdzvērtīgas turīgākajām dalībvalstīm. Eiropas likumdošanas centrā jābūt loģiskai pieejai. Eiropas regulējumam jāņem vērā katras dalībvalstīs specifiku, apliecinot, ka Eiropa ir vienota savā dažādībā un atzīst katras dalībvalsts unikalitāti.” Tālāk seko septiņi bloki:
Saistītās ziņas
Drošība un stabilitāte Eiropā: „* Latvijas un visas Eiropas drošība ir mūsu galvenā prioritāte. * ES ir jākoncentrējas uz ārējo robežu stiprināšanu. * Imigrācijas jautājums Eiropā prasa steidzamu pārskatīšanu. * Mūsu atbalsts Ukrainai ir būtisks Eiropas stabilitātes un drošības kontekstā. * Enerģētiskās neatkarības jautājumā Latvijai ir jāizmanto ES līdzekļi.”
Lauksaimnieku interešu pārstāvība: „* Uzstājam uz nepieciešamību pabeigt platībmaksājumu izlīdzināšanu, stiprināt vietējo ražotāju īsās pārtikas piegādes ķēdes, palielināt ES atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai Latvijā. * Svarīgi ir pielāgot Eiropas politiku atbilstoši dažādu reģionu specifikai. * Mēs rosināsim pārskatīt atbalsta piešķiršanas prasības.”
Ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas. Zaļais kurss: „* Mūsu mērķis ir samērot Eiropas zaļā kursa izpildi ar Latvijas reālajām iespējām un iedzīvotāju vajadzībām. * Pārejai uz zaļām siltumnīcas gāzu samazināšanas metodēm jānorisinās tā, lai neradītu Latvijai pārmērīgu finansiālu slogu un nenovestu pie nozaru vai sektoru likvidēšanas. * Koncentrēsimies uz efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu, lai panāktu reālus emisiju samazināšanas rezultātus, nevis izpildītu matemātiskus samazināšanas mērķus.”
Ekonomika: „* Ekonomiskajam taisnīgumam Eiropā jābūt universālam, nevis dalītam starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. * Eiropas iekšējie augstie standarti jāattiecina arī uz trešo valstu importa precēm, lai novērstu tirgus kropļojumus. * Uzstājam uz atbalsta sniegšanu uzņēmumiem, īpaši apstrādes rūpniecībā, uz eksportu orientētajos uzņēmumos un tranzīta nozarē, lai palīdzētu tiem pārvarēt ekonomiskās aktivitātes stagnācijas laikus. * Mūsu mērķis ir veidot Eiropas ekonomiku, kas balstās uz ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeli.”
Labklājība: „* Mums jāizmanto iespējas, ko sniedz Eiropas Sociālais fonds, lai mazinātu nevienlīdzību, uzlabotu jauniešu nodarbinātību un atbalstītu sociāli mazaizsargātākās iedzīvotāju grupas. * Īpaša uzmanība jāpievērš jauno ģimeņu ar bērniem atbalsta politikai, nodrošinot labvēlīgus nosacījumus mājokļa iegādei, kvalifikācijas celšanas vai pārkvalifikācijas kursiem. * ES dalībvalstīs jābūt standartizētai minimālajai algai vismaz 60% no vidējās algas katrā dalībvalstī.”
Sociālā taisnīguma un cilvēktiesību aizstāvība: „* Latvijai, kā daļai no Eiropas saimes, ir jāsaglabā un jāstiprina savu unikālo nacionālo identitāti, jāuztur mūsu kultūras mantojums un tradīcijas, * Mūsu centieni ir vērsti uz sociālā taisnīguma un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu visā ES. * Plānojam veidot un atbalstīt programmas, kas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un sociālo nodrošinājumu visiem Eiropas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes, dzimuma, rases, reliģiskās pārliecības vai sociālekonomiskā stāvokļa. * ES jārisina iedzīvotāju novecošanas jautājums. Veicināsim vecuma vienlīdzību, paplašinot esošo ES tiesisko regulējumu par vecuma diskrimināciju ārpus nodarbinātības jomas. * Nodrošināsim vecāku cilvēku jēgpilnu iesaistīšanos politiskajā līdzdalībā. * Nodrošināsim vecāka gadagājuma cilvēkiem finansiālu drošību.”
Inovācijas un izglītība: „*Mēs esam apņēmušies veicināt inovācijas un modernizāciju Latvijā, uzlabojot un attīstot izglītības sistēmu, kas spēj sagatavot jauniešus nākotnes izaicinājumiem. * Mūsu mērķis ir ieguldīt zinātnē, tehnoloģijās, un jaunrades nozarēs, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā. * Atbalstīsim Latvijas zinātnisko institūciju un diasporas zinātnieku iesaisti zinātnes programmu. * Rūpēsimies par investīcijām digitālo prasmju pilnveidošanā, lai vairotu drošību globālajā tīmeklī, mākslīgā intelekta izmantošanu, e-pakalpojumu apguvi un citas ar jaunajām tehnoloģijām saistītas prasmes, visām paaudzēm.”
Citi šobrīd lasa
