Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ukraina ar Krieviju veikusi karagūstekņu apmaiņu. Foto: Ukrainas Drošības dienests 2022. gada 21. septembris. (Foto: ddp/abaca press/ Vida Press)

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Ukraina un Krievija strādā pie vērienīgas gūstekņu apmaiņas 13

Pasaulē
2022. gada 31. jūlijā 15:23 2022. gada 31. jūlijā 15:23 | Papildināts, 2022. gada 26. septembrī 17:46
  Jauns.lv
Kopš šī gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

  "Javelin" turpina iznīcināt iebrucējus 23:17

 

  ASV sūtīs Ukrainai jaunu ieroču partiju 550 miljonu dolāru apmērā 23:02

ASV pirmdien paziņoja par jaunu ieroču sūtījumu Ukrainas spēkiem 550 miljonu dolāru apmērā, kas ietver munīciju raķešu iekārtām un lielgabaliem.

Jaunā 550 miljonu dolāru pakete "ietvers vairāk munīcijas raķešu sistēmām "Himars", kā arī munīciju" artilērijai, žurnālistiem sacīja Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs.

Palīdzība ietver 75 000 lādiņu 155 mm artilērijas munīcijas, teikts Pentagona paziņojumā.

Saskaņā ar Pentagona datiem Ukrainai kopš prezidenta Džo Baidena stāšanās amatā kopējā militārā palīdzība sasniegusi vairāk nekā 8,8 miljardus dolāru.

  Divas meitenītes Vašingtonā pie Krievijas vēstniecības nolika saulespuķes, bet krievu diplomāts tās izspārdīja 22:46

 

  Cilvēki Borodjankā joprojām drupās meklē tuviniekus 22:31

Martā šeit krievi nogalināja 41 cilvēku. 200 iedzīvotāju joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem. 

 

  Pēc mēneša intensīvas rehabilitācijas Mariupoles aizstāvis jau skrien 22:14

"Krievi salauza manu miesu, bet nekad nesalauzīs manu garu," sacīja Hlibs Strižko, kurš pēc 17 dienām krievu gūstā apmaiņas ceļā bija atgriezies dzimtenē smagi ievainots.

 

  Krievi Hersonā apšaudījuši mikroautobusu ar civiliedzīvotājiem 22:00

Trīs cilvēki miruši, bet pieci ievainoti, no kuriem viens atrodas komā. 

 

  Ukraiņi Skadovskā iznīcinājuši krievu munīcijas noliktavu 21:45

Krievi tur bija saveduši munīciju no Krimas. Ukraiņi 31. jūlijā noliktavu iznīcināja. 

 

  Ukraina saņēmusi vērienīgu humanitāro palīdzību no Dienvidkorejas 21:32

Kopumā 27 tonnas dažādu pirmās nepieciešamības preču. 

 

  Polijas prezidents salīdzinājis Mariupoli ar Varšavu Otrajā pasaules karā 21:21

Polijas prezidents Andžejs Duda pirmdien karalaika fotogrāfiju izstādē salīdzinājis Mariupoli ar Varšavu Otrajā pasaules karā.

"Tas, kas notika šeit Varšavā Otrajā pasaules karā, kad vācieši nežēlīgi slepkavoja galvaspilsētas civiliedzīvotājus, līdzinās Krievijas agresijas nežēlībai Ukrainā," sacīja prezidents.

"Cik līdzīgi ir attēli, cik identiska ir to brutalitāte, kas nogalina, kas iznīcina," secināja Duda, salīdzinot fotogrāfijas no Mariupoles un Varšavas.

  Ukrainas pasts pārtrauc darbu krievu okupētajās teritorijās 21:09

No 1. augusta valsts pasts strādā tikai Ukrainas kontrolētajos reģionos.

 

  Maskava gatavojas aizliegt nedraudzīgu valstu pilsoņiem adoptēt krievu bērnus 20:57

Krievijas likumdevēji pirmdien ierosinājuši likumprojektu, kas aizliegtu nedraudzīgu valstu pilsoņiem adoptēt krievu bērnus.

Likumprojekts paplašinātu 2012.gadā pieņemto likumu, kas aizliedz ASV ģimenēm adoptēt bērnus no Krievijas, attiecinot šādu aizliegumu uz visām valstīm, kas Maskavas skatījumā ir nedraudzīgas Krievijai.

Pēc bezprecedenta sankcijām, ko Rietumi piemēroja Krievijai pēc iebrukuma Ukrainā, Krievija paplašināja par nedraudzīgām uzskatīto valstu sarakstu. Tagad tajā iekļautas ASV, Austrālija, Kanāda, Lielbritānija, Jaunzēlande, Japāna, Dienvidkoreja un visas Eiropas Savienības (ES) valstis.

  Mikolajiva pēc šīs nakts uzbrukuma 20:45

 

  Vēl 16 kuģi ar Ukrainas graudiem atrodas Odesas apgabala ostās 20:34

Tie gaida nosūtīšanu, sacīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Kirilo Timošenko.

Pēc viņa teiktā, šie kuģi Ukrainas ostās ir bloķēti jau kopš kara sākuma.

  Virs Odesas redzams melnu dūmu mākonis 20:21

 

  Ukrainas armijai Hersonas apgabalā izdevies atbrīvot vairāk nekā 40 apdzīvotas vietas 20:08

Ukrainas armijai Hersonas apgabalā izdevies atgūt kontroli pār vairāk nekā 40 apdzīvotām vietām, pirmdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Butrijs.

Krievijas karaspēks sagrāba savā kontrolē lielāko daļu Hersonas apgabala pirmajās dienās pēc iebrukuma sākuma 24.februārī.

Taču pēdējās nedēļās Ukrainas armija ar Rietumu piegādātās tālas darbības rādiusa artilērijas palīdzību centusies veikt pretuzbrukumu Krievijas karaspēkam Hersonas apgabalā.

  Ukraiņu karavīri parāda "krievu pasauli" Harkivas apgabalā 19:56

Viss, ko krievi atstāja, ir netīrumu un atkritumu kaudze. Rašisti tur ēda, nokārtojās un gulēja.

 

  Lielākā daļa ukraiņu atbalsta robežu slēgšanu ar Krieviju 19:39

Lielākā daļa ukraiņu atbalsta vīzu režīma ieviešanu ar Krieviju. To skaits palielinājies pēc agresorvalsts  pilna mēroga iebrukuma, liecina Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta rīkotās aptaujas rezultāti.

  Ukraiņu tankisti valsts dienvidos iznīcina okupantu munīciju un tehniku 19:27

Ukrainas armijas 17. atsevišķās tanku brigādes tankisti valsts dienvidos precīzi iznīcina krievu munīciju un aprīkojumu.

 

  Kopš pretuzbrukuma sākuma Ukraina Hersonas apgabalā atguvusi 46 ciematus 19:15

Par šo skaitu ziņoja Hersonas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Dmitro Butrijs, piebilstot, ka daži ciemati ir "iznīcināti par 90% un joprojām tiek apšaudīti", citē Interfax-Ukraine.

 

  Krieviju pametīs tējas zīmoli "Lipton", "Saito" un "Brooke Bond" 19:10

Starptautiskā tējas kompānija "Ekaterra", kurai pieder zīmoli "Lipton", "Saito" un "Brooke Bond", pamet Krievijas tirgu. Šīs tējas Krievijā pārtraukts ražot līdz 2022. gada beigām, un pēc tam uzņēmums pilnībā apturēs to pārdošanu un izplatīšanu.


Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimirs Putins ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".

Citi šobrīd lasa

"Kā var tā dzīvot?" virāls kļūst Rīgā uzņemts aculiecinieka video 3
Mūziķis Ralfs Eilands noskaities uz Rīgas maratonu
Skriešanas prieks pāri visam! "Rimi" Rīgas maratona spilgtākie mirkļi. FOTO
Skatīt visus komentārus