TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Ukraina un Krievija strādā pie vērienīgas gūstekņu apmaiņas 13

Ukrainas zaudējumi tiek lēsti 1386 vienību apmērā, ziņo analītiskais projekts "Oryx".

Saskaņā ar Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centra datiem, Krievija civilajiem objektiem uzbrukusi 60 reizes vairāk nekā militāriem.

Kopumā 17 300 uzbrukumu civiliem un 300 militāriem objektiem.

Ģimene tur atradās ar Ukrainas karogiem. 

Restorāna pārstāvis esot nostājies agresīvā krieva pusē. 

Par to paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. 

Viens no vadošajiem Krievijas postpadomju ekonomikas reformētājiem Anatolijs Čubaiss, kurš no 2020. gada nogales bija Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis, taču martā pameta valsti, protestējot pret karu Ukrainā, hospitalizēts vienā no Eiropas valstīm ar Gijēna-Barē sindromu, kas izraisa kontroles zaudēšanu pār ekstremitātēm, ziņo viņam tuvi avoti.

Čubaiss bieži tiek vainots par to, ka deviņdesmito gadu privatizācijas laikā atļāvis saraust bagātību nelielai saujiņai magnātu, kamēr miljoniem krievu tika atstāti nabadzībā.

Pagājušajā desmitgadē Čubaiss bija prezidenta Vladimira Putina radītās Krievijas nanotehnoloģiju korporācijas "Rusnano" vadītājs.

Vairāk lasi šeit. 

Okupanti ir salikuši mīnas daudzos Ukrainas laukos. 

Viens no Ukrainas bagātākajiem uzņēmējiem Oleksijs Vadaturskis un viņa sieva Raisa nogalināti Krievijas īstenotajā apšaudē Mikolajivā, raksta BBC. 

Viņi gāja bojā, raķetei trāpot viņu mājās naktī, paziņoja vietējās amatpersonas. Vadaturskim piederēja uzņēmums "Nibulon", kas nodarbojas ar graudu eksportu. Viņš bija saņēmis arī apbalvojumu "Ukrainas varonis".

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja padomnieks Mikhailo Podoļaks sacīja, ka uzskata, ka okupanti mērķēja pret uzņēmēju apzināti. Podoļaks sacīja, ka viena no raķetēm trāpīja uzņēmēja guļamistabā, piebilstot, ka tas "neatstāj šaubas", ka tā bija mērķēta.

Mikolajivas mērs Oleksandrs Senkevičs sacīja, ka tas, iespējams, bijis līdz šim smagākais Krievijas uzbrukums pilsētai. Bojājumi nodarīti viesnīcai, sporta kompleksam, divām skolām un degvielas uzpildes stacijai, kā arī mājokļiem. 

Saskaņā ar "Forbes" datiem, Vadaturskis bija 24. bagātākais cilvēks Ukrainā. 

Kāds vīrietis uzņēmis video, kurā paziņo sievietei, ka viņa savā somā ielikusi mīnu. Viņa stāsta, ka vēlējās to parādīt kolēģiem darbā, bet nebija nojautusi, ka tā ir mīna. 

Balvu Vitālija vārdā saņēma viņa brālis Volodimirs. 

Valsts drošības dienests (VDD) esot brīdinājis valsts augstākās amatpersonas par riskiem, kas saistīti ar arvien vairāk Latvijā darbu sākušajiem Krievijas mediju uzņēmumiem, vēstīts sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv".

Latvijas Radio šonedēļ vēstīja, ka kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Latvijā esot ieradušies vairāk nekā 200 Krievijas žurnālistu un 23 mediju organizācijas. Daļa no šīm organizācijām esot oficiāli sākušas darbu Rīgā, lai varētu informēt Krievijas iedzīvotājus arī par notiekošo karu Ukrainā, ko pieņemto likumu dēļ Krievijā darīt vairs nav iespējams.

VDD rakstiskā skaidrojumā Latvijas Radio norādījis, ka vērtē informatīvajā telpā notiekošo kontekstā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju un Krievijas agresīvo karu Ukrainā. Saistībā ar Krievijas neatkarīgo mediju darbības sākšanu Latvijā VDD ir identificējis riskus Latvijas informatīvās telpas drošībai un arī ar izlūkošanu saistītus riskus. Par to visu VDD ir informējis valsts augstākās amatpersonas.

"Mums ir jāstrādā, lai izvairītos no elektrības krīzes papildus gāzei krīze," Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners teica intervijā laikrakstam "Bild am Sonntag". "Gāzi vajadzētu vairs neizmantot elektroenerģijas ražošanai, kā tas joprojām notiek."

Viņš teica, ka ekonomikas ministram Robertam Hābekam ir likumīgas pilnvaras pārtraukt gāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, aicinot līdz 2024. gadam turpināt izmantot Vācijas "drošās un klimatam draudzīgās atomelektrostacijas", ja tas būs vajadzīgs.

Tomēr Hābeka pārstāvis brīdināja, ka "pilnīgs aizliegums gāzes izmantošanai elektroenerģijas ražošanā novestu pie elektrības krīzes un elektroenerģijas padeves pārtraukumiem."

Viņš piebilda, ka dažās elektroenerģijas ražotnēs ir nepieciešama gāze, lai tās varētu darboties, un tām izšķiroša nozīme elektrotīkla uzturēšanā.

Bet tiek veikti visi centieni, lai aizstātu gāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, kur vien iespējams, viņš teica.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā medijam "Politico" norādījis, ka Eiropas Savienībai (ES) Krievija būtu jāpasludina par valsti terorisma sponsoru. 

"Mēs visi redzam Krievijas spēku brutalitāti, kas patiesībā ļoti atgādina "Islāma valsti", ko mēs esam atzinuši par teroristu organizāciju."

"Sauksim lietas īstajos vārdos," uzsvēra ministrs, aicinot arī konfiscēt Krievijas valdības īpašumus un ES valstis ierobežot vīzu izsniegšanu krieviem ar izņēmumu humānu apsvērumu dēļ.

"Sabiedrībai tas ir jājūt," sacīja Rinkēvičs, apgalvojot, ka lielākā daļa krievu atbalsta Kremļa politiku. "Ja mēs nosodām tādas valstis kā Irāna," sacīja Rinkēvičs, "Krievija neatšķiras."

Tā pavēstījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

2021. gadā Ukrainas graudu raža sasniedza 107 miljonus tonnu. Zelenskis šodien pavēstīja, ka Ukrainas galvenais mērķis ir novērst Krievijas iebrukuma izraisītu globālu pārtikas krīzi.

Ir ļoti liela iespēja, ka pirmdienas rītā ceļā dosies kuģis ar Ukrainas labību, pavēstīja Turcijas prezidenta biroja preses pārstāvis, piebilstot, ka vēl ir jāatrisina tikai viena vai divas detaļas.

Polijā no Ukrainas kopš Krievijas iebrukuma sākuma ieradušies 5,15 miljoni bēgļu, svētdien paziņoja Polijas robežsardzes aģentūra. Tajā pat laikā 3,25 miljoni ukraiņu atgriezušies dzimtenē. 

"Energoresursu, tostarp gāzes, cenu pieaugums Latvijā un pasaulē ir Krievijas brutālā kara Ukrainā sekas," mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsver Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. 

"Valdība ir konceptuāli lēmusi par atbalsta pakotni iedzīvotājiem 350 miljonu eiro apjomā nākamajā apkures sezonā, noteikumi tā iedzīvināšanai tiek gatavoti uz MK sēdi 9.08."

Odesas militārā apgabala administrācijas pārstāvis Serhijs Bračuks kā "tīru provokāciju" noraidīja apgalvojumus, ka aiz uzbrukuma ir Ukraina.

"Mūsu Krimas atbrīvošana no okupantiem tiks veikta citā veidā un daudz efektīvāk," viņš raksta savā "Telegram" kanālā.

Svētdienas rītā pie Krievijas Melnās jūras karaflotes štāba Sevastopolē eksplodējis drons, ievainojot sešus cilvēkus, paziņojis anektētās pilsētas vadītājs Mihails Razvožajevs.

Sestdienas, 30. jūlija, vakarā Krievijas artilērija apšaudījusi Sumi apgabalu, nogalinot vienu un ievainojot divus civiliedzīvotājus, ziņo apgabala vadītājs Dmitro Živicki.

Iznīcināta vietējā ferma.