Kādi bija jūsu galvenie mērķi, uzsākot darbu Latvijā?
Pērn svinējām 100 gadus kopš ASV un Latvijas diplomātisko attiecību nodibināšanas. Tāpēc es kopā ar savu komandu domāju par to, kādus pamatus mums ir jāieliek, uzsākot nākamos 100 gadus. Lai šī nākamā simtgade ASV un Latvijas partnerībai būtu droša un pārtikusi. Mēs pievērsāmies trim virzieniem, sākot ar nopietnākajiem drošības jautājumiem, kurus, protams, šobrīd stipri ietekmē Krievijas karš pret Ukrainu. Latvija mums ir stratēģiskā partnere, draugs un sabiedrotais, ar kuru mūsu partnerība ir ļoti plaša. Protams, visu prātos šobrīd visvairāk ir mūsu partnerība tieši drošības jomā, un par to ļoti daudz tiek runāts. Bet ir arī citas lietas, pie kurām strādājam, lai mūsu partnerību nostiprinātu un padziļinātu. Lai mēs spētu stāties pretī Krievijas agresijai un lai Latvijai būtu droša un pārtikusi nākotne šajos nākamajos 100 gados.
Skatoties uz ekonomikas partnerības padziļināšanu, priekšplānā izvirzās enerģētikas drošība, zaļā pāreja, Latvijas konkurētspējas uzlabošana - lai Latvija būtu interesanta ārvalstu investoriem - un, protams, lieliskā darba turpināšana korupcijas apkarošanas sfērā. Šajā ziņā Latvijas progress ir milzīgs, ja salīdzinām, piemēram, ar 2018. gadu. Arī tas daudz pasaka par mūsu partnerības dziļumu.
Trešais virziens, par ko domājam, ir mūsu sabiedrību stiprināšana, lai tās būtu izturīgākas un spējīgas izturēt Krievijas agresiju. Tas nozīmē darbu pie iekļaujošām sabiedrībām, attīstot cilvēciskās saites starp mūsu valstīm. Pagājušajā nedēļā izvērtējām mūsu apmaiņas programmas, kurās piedalīties guvuši iespēju simtiem cilvēku no visas Latvijas, tādējādi padziļinot mūsu saites.
Drošība ir kas vairāk nekā tikai tanki. Svarīga ir gan ekonomikas drošība, gan sabiedrības mijiedarbība, un mums ir vienlaikus jāstrādā pie visiem šiem aspektiem, veidojot mūsu partnerību. Protams, ka karš Ukrainā ļoti konkrētā gaismā parāda katru no šiem trim pamata virzieniem. Bet mūsu pieeja ir plašāka, un es šos dažus nākamos gadus strādāšu, lai mūsu partnerību attīstītu.
Protams, kad mums kaimiņos notiek tik postošs karš, mūsu valsts drošība daudzu prātos ir pirmajā vietā. Kā vērtējat mūsu drošības situācijas uzlabošanos, īpaši ņemot vērā vecos NATO plānus, kas principā paredzēja zaudēt prāvu daļu mūsu teritorijas, lai pēc tam to atkarotu?
Tuvojas NATO samits, un tāpēc ir pāragri runāt par konkrētām lietām, par kurām tur tiks pieņemti lēmumi. Bet ir skaidrs, ka ar lielu apņēmību turpināsim nostiprināt mūsu aizsardzības un atturēšanas spējas. Divpusējo attiecību ziņā ļoti svarīgi ir tas, ka mūsu prezidents ir vairākkārt apliecinājis mūsu gatavību aizstāvēt katru sprīdi NATO teritorijas. Un Latvijai varu tikai vēlreiz atkārtot, ka esam apņēmības pilni. Tāpat esam apņēmušies turpināt savu rotācijas tipa militāro klātbūtni jūsu valstī. Šo savu klātbūtni mēs uzturēsim kā pastāvīgu. Esmu pats kopā ar ģenerāli Pujātu un Robežsardzes dienestu apmeklējis Baltkrievijas robežu, esmu bijis Lielvārdē, Liepājā un Valmierā. Šomēnes vien notiks vienas no lielākajām karaspēka mācībām "Baltops", kurās strādāsim kopā ar Latviju, lai palielinātu tās spējas.
Latvija tikmēr investē arī jaunu ieroču iegādē, kas cita starpā ļaus latviešiem un amerikāņiem veiksmīgāk strādāt kopā, arī šādi padziļinot mūsu divpusējo partnerību, bet, protams, arī palīdzēs stiprināt mūsu kopējo NATO stāju.
Mēs ļoti nopietni attiecamies gan pret mūsu divpusējo partnerību, gan NATO klātbūtni šeit. Manuprāt, latvieši var justies droši un pārliecināti. Un arī starptautiskā kopiena var būt droša, ka mēs nelokāmi stāvēsim blakus Latvijai, lai aizstāvētu tās robežas un visu NATO teritoriju.
Kā attīstās plānotie bruņojuma iepirkumu procesi, piemēram, pretkuģu raķešu sistēmas vai HIMARS?
Latvijas valdība ir informējusi par savu nolūku, un mēs strādājam pie šo iepirkumu īstenošanas. Ne tikai šajās jomās vien, piemēram, nupat palīdzējām Latvijai pabeigt "Black Hawks" helikopteru iegādi Lielvārdē. Tas sniedz patiešām ļoti vajadzīgas spējas Latvijai gan meklēšanas un glābšanas operācijām, gan citām aktivitātēm. Tas ir tikai papildus mūsu veiktajām apmācību programmām un citām partnerības aktivitātēm, kuras īstenojam. Domāju, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi ļoti gudrus lēmumus attiecībā uz investīcijām aizsardzības jomā. Protams, ka investīcijas aizsardzības jomā, nacionālajos aizsardzības spēkos un ieroču sistēmās Latvijas budžetam rada prāvus izaicinājumus. Toties šādi Latvija spēs ne tikai aizstāvēt sevi, bet arī veiksmīgāk sadarboties ar citu NATO valstu vienībām. Domāju, ka šie ir ļoti gudri lēmumi, un mēs esam apņēmušies nodrošināt, ka šī mūsu partnerība gūst panākumus.
Dažos iepirkumos Baltijas valstis strādā kopā, tādējādi nosūtot skaidru vēstījumu ne tikai saviem pilsoņiem, bet arī Maskavai - mēs kopā esam spēcīgi.
Es saprotu, ka latvieši pirmām kārtām no mums sagaida sadarbību drošības jomā, un mēs to uztveram nopietni - sākot ar HIMARS un beidzot ar "Baltops", militārajām mācībām un mūsu klātbūtni NATO spēku sastāvā. Tas viss turpināsies. Tomēr uzsveram, ka šī sadarbība drošības jomā ir daudz vairāk nekā tanki un raķetes vien.
ASV arī ziedoja prāvus līdzekļus mūsu austrumu robežas stiprināšanai, kur žoga būvniecības samērā lēnais temps sabiedrībā tiek vērtēts ļoti kritiski.
Esmu robežu apmeklējis un redzēju, ka būvniecība rit ļoti sarežģītā vidē. Bet Latvijas priekšā ir sarežģīts izaicinājums, jo Maskava un Minska cenšas bēgļus izmantot kā ieroci, lai Latviju destabilizētu un veiktu provokācijas pret to. Mēs esam apņēmušies palīdzēt stiprināt Latvijas drošību, un tas attiecas arī uz tās robežas drošību. Tas kopumā ir nopietns izaicinājums, pie kura ir jāstrādā mums visiem, bet Latvija uz robežas jau ir veikusi dažas gudras investīcijas, savukārt mēs esam gatavi turpināt mūsu sadarbību, lai aizstāvētu Latvijas robežas, un to arī darīsim.
Vai ilgtermiņā redzat šo robežu kā rietumu demokrātiju robežu ar Krieviju, tādu kā Dzelzs priekškara tipa robežu?
Mums negribas runāt par tādām lietām kā jauns Aukstais karš vai Dzelzs priekškars, kuras Latvija ļoti labi izprot, tāpat kā sekām, ko tas īsti nozīmē. Turklāt Latvija jau ilgi ir izteikusi brīdinājumus par to, kādus draudus visai transatlantiskajai kopienai rada Krievija, - un mums bija daudz agrāk šie brīdinājumi jāuzklausa. Tagad mēs turpināsim strādāt kopā, lai pievērstos visiem drošības jautājumiem - gan robežas drošībai, gan kiberdrošībai vai enerģētikas drošībai un, protams, militārajai drošībai.
Mūs īpaši satrauc arī enerģētikas drošība - vai Eiropai gadījumā netuvojas kāds amerikāņu tankers ar sašķidrināto gāzi?
Enerģētiskas drošības ziņā izdalās vairāki jautājumi, kuri visi ir cieši saistīti. Man jāuzslavē Latvijas vadība, kas labi izprata sekas, kādas radīs atteikšanās no Krievijas enerģijas, bet arī apzinājās, cik šāds solis ir svarīgs Eiropas un transatlantiskajai drošībai. Tas bija spēcīgs solis, atslēdzoties no Krievijas tīkla un tādējādi padarot mūsu kopienas mazāk ievainojamas attiecībā uz Maskavas centieniem izmantot enerģētiku kā ieroci. Latvijai ir arī daudz priekšrocību, piemēram, tās spēja uzglabāt dabasgāzi, tās iespējas attiecībā uz hidroenerģiju un biomasu elektrības ražošanai. Liepāja ir vieta, kur piedzimst vējš. Šeit ir milzīgs vēja un citu atjaunojamo resursu izmantošanas potenciāls. Mēs reizē skatāmies uz enerģētikas drošību un zaļo pāreju. Domāju, ka mūsu sadarbības turpināšanai šeit ir daudz iespēju.
Mēs turpinām atbalstīt Latviju un pārējās Baltijas valstis centienos atslēgties no BRELL tīkla (Krievijas un Baltkrievijas elektroapgādes loks - red.), tiklīdz tas būs praktiski iespējams. Ja šajā jomā radīsies investīciju izdevības, tad ļoti ceru, ka valdība par to skaidri informēs, jo tā turpina darbu pie enerģētikas politikas detaļām. Domāju, ka izdevību enerģijas drošības jomā ir ļoti daudz un tā ir vitāli svarīga gan ekonomiskajai drošībai, gan arī, kā tagad labi saprotam, tieši tikpat daudz arī vispārējai drošībai.
Saeimas Enerģētikas forumā teicāt, ka vēstniecība cenšas savest kopā Latvijas uzņēmējus ar partneriem ASV. Vai šis process rit veiksmīgi?
Mums ir dažādas tirdzniecības iespējas un tirdzniecības veicināšanas forumi, ir daudz investīciju zaļajās tehnoloģijās, atjaunīgajos resursos, programmēšanā un datorsistēmās. Potenciālu izdevību netrūkst, un mēs cenšamies savest cilvēkus kopā. Ja tas saskan ar Latvijas enerģētikas stratēģiju, tad mēs priecāsimies līdzdarboties.
Runājot par finanšu drošību, daudzi Latvijā uzskata, ka esam bijuši pat pārāk centīgi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Man šķiet, ka šajā ziņā ir milzu apņēmība gan valdībā, gan arī visā sabiedrībā un privātajā sektorā, turklāt karš Ukrainā to ir izgaismojis pavisam skaidri - cīņa pret korupciju ir ekonomiskās un nacionālās drošības jautājums. Vēlamies turpināt sadarbību šajā jomā. Ir iedibinājusies ļoti laba sadarbība starp mūsu finanšu ministrijām un Centrālo banku, ko vēlamies turpināt, lai nodrošinātu, ka Latvijas banku sektors ir spēcīgs un nav ievainojams no korumpētu spēku vai Krievijas puses. Maskava meklēs ceļus, kā apiet sankcijas.
Esmu apspriedies ar Latvijas Tirdzniecības asociāciju, investīciju organizācijām un Latvijas uzņēmējiem par to, kā tieši mēs varam sadarboties. Priekšplānā izvirzās kapitāla tirgus. Latvija ir paveikusi milzīgu progresu banku sektora iztīrīšanā un korupcijas apkarošanā. Domāju, ka tāpat jāpasargā ir arī kapitāla un investīciju tirgi. Premjerministrs uz to ir norādījis vairākkārt. Mēs gaidām šīs diskusijas turpinājumu, lai saprastu arī to, kā varam palīdzēt padarīt Latviju par atraktīvu vietu ārvalstu investīcijām.
Kā vērtējat Krievijas propagandas pastāvīgos draudus ar kodoltriecieniem?
Visupirms jāuzsver, ka mēs asi nosodām Krievijas bezatbildīgo rīcību, pielietojot šādu kodolretoriku. Otrkārt, mēs neesam nekādi mainījuši savu nostāju kodoljautājumos. Mēs joprojām atbalstām starptautisko, daudzpusējo bruņojumu kontroli. Kā atbildīga kodolvalsts, esam gatavi rīkoties atbildīgi. Šo pozīciju neesam mainījuši. Ja Krievija vēlētos atgriezties pie nopietna dialoga, tad šīs durvis turam atvērtas. Bet neesam novērojuši par to nekādu interesi, tāpat kā neredzam arī Krievijas izturēšanās izmaiņas. Viņu bezatbildīgo retoriku esam noraidījuši un nosodījuši, paralēli turpinām šīs diskusijas NATO iekšienē, lai nodrošinātu, ka esam gatavi atturēšanai un aizsardzībai.
Runājot par Krievijas propagandas ierobežošanu, kā jūs vērtējat valsts finansētu mediju eksistenci krievu valodā?
Domāju, ka šeit galvenie ir divi jautājumi. Kā amerikānis par tiem runāju ļoti cieņpilni. Dažas nedēļas pēc ierašanās Rīgā es apmeklēju Latvijas Okupācijas muzeju. Kad redzi filtrācijas nometņu kartes, kad redzi Padomju Krievijas centienus iznīcināt latviešu kultūru, valodu un identitāti, tad ļoti labi izproti un atbalsti nepieciešamību aizsargāt latviešus un latviešu valodu, vēsturi, kultūru, ļoti bagātās tradīcijas. Bet, protams, ir jārod ceļi strādāt kopā, lai dotu pretsparu dezinformācijai. Liela daļa no šī procesa ir taisnības teikšana, skaidra komunikācija.
Arī mēs turpinām dažos gadījumos komunicēt krieviski, jo domājam, ka ir svarīgi lai mūsu vēstis sasniedz visas auditorijas, visus Latvijas cilvēkus. Mēs nevēlamies radīt lauku dezinformācijai. Latvijas rādītāji ir ļoti augsti, un mēs esam daudz no Latvijas mācījušies. Tiecamies dot pretsparu dezinformācijai un meliem.
Mums Amerikā ir tāda spēle "Whac-a-Mole", kurā tu trāpi pa lietām, bet tās aizvien lec atpakaļ ārā - reizēm cīņa pret meliem to mazliet atgādina. Bet tik un tā ir svarīgi atspēkot šos melus un stāstīt patiesību. Tas ir tas, ko jūs - mediji - darāt katru dienu, pieskatot valdības, amatpersonas un arī vēstniecības, lai tās neatkāptos no savas pieņemtās politikas. Tas ir ļoti svarīgs darbs, kas palīdz nodrošināt, lai mums būtu spēcīgas, noturīgas un iekļaujošas sabiedrības.
Kā gan lai sasniedzam sabiedrību, lai teiktu viņiem patiesību? Kā varam iekļūt šajos mazajos, slēgtajos lokos? Tas ir tikpat svarīgi Latvijā, cik ASV. Un tas ir mans izaicinājums kā diplomātam - rast veidu, kā sasniegt visas Latvijas sabiedrības daļas, un pārliecināties, ka mūsu vēstījums ir sadzirdēts, ka esam nokomunicējuši mūsu politiku. Arī medijiem ir jāturpina adaptēties, arī pārliecināties, ka tiek sasniegtas jaunas auditorijas. Turklāt ļoti svarīgi ir šie tiešie kontakti starp cilvēkiem. Mums šādu iespēju ir ļoti daudz, un tās tad arī mums ir jāattīsta, izraujoties no mediju ietvara barjerām.
Esat strādājis Krievijā un krievus pazīstat labi. Kā vērtējat mūsu skepsi attiecībā arī uz tiem tā saucamajiem labajiem krieviem?
Jā, 2018.gadā es tiku izraidīts no Krievijas. Lielā mērā tāpēc, ka kritizējām Krieviju par to, ko tā darīja un dara pati ar savu tautu, ieskaitot aizliegtu ķīmisko ieroču pielietošanu.
Jau pirms paša kara sākuma un vēlreiz tūlīt pēc tā mūsu prezidents Džo Baidens skaidri uzsvēra, ka nekarojam ar krievu tautu, viņi dzīvo totalitārā un aizvien autoritārākā režīmā.
Tam ir tieša saistība ar jautājumu par to, kāpēc mums ir svarīgi komunicēt ar Krievijas iedzīvotājiem. Viņu pašu valdība viņiem melo. Viņiem jāzina patiesība par to, kas notiek Ukrainā, par to, kā prezidenta Vladimira Putina darbības ir Maskavai izraisījušas stratēģisku katastrofu un atmetušas atpakaļ valsts attīstību par, domājams, vismaz veselu paaudzi. Kā lai šo patiesību nokomunicējam Krievijas cilvēkiem? Tieši tāpēc esmu slavējis Latviju par Krievijas žurnālistu uzņemšanu. Manuprāt, tas apliecina Latvijas apņēmību aizstāvēt fundamentālās brīvības un cilvēktiesības. Mūsu drošība nav tikai militāra, tās ir vērtības, tā ir arhitektūra, ko esam izveidojuši šo vērtību aizsargāšanai.
Latvija saprot, kas notiek tad, kad atsakāmies no šīm vērtībām, vai tad, kad tās apdraud ārēji spēki. Saprot nepieciešamību tās aizstāvēt. Tāpēc priecājos, ka Latvija ir radījusi drošu vidi Krievijas žurnālistiem, un, manuprāt, tas apliecina Latvijas izpratni par to, ko īsti nozīmē karš Ukrainā un Putina veiktās represijas pret savu tautu. Es domāju, ka šāds solis ir arī vēl viens iemesls apbrīnot Latviju, un tāpēc priecājos šeit atrasties.
Vai ASV joprojām uzskata, ka Ukrainas armijai nevajadzētu veikt triecienus Krievijas teritorijā, vai arī šī nostāja ir mainījusies?
Viens ir pilnīgi skaidrs - mēs atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis iebrukums bija nelegāls, netaisnīgs agresijas karš, Maskava ir veikusi dažādas zvērības, apzinātus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, pat slimnīcām - tā ir ārkārtīgi liela apmēra traģēdija. Neviens no mums nedomāja, ka savā dzīvē kaut ko tādu pieredzēs. Tāpēc man jāatkārto vēlreiz - mēs esam un būsim kopā ar Ukrainu, tāpēc Maskavai ir jāsaprot, ka tā nevar gūt panākumus, tā nevar uzvarēt. Pavisam nesen izziņojām jaunu palīdzības programmu, kurā ietilpst papildu bruņojums un munīcija, lai Ukraina spētu sevi aizsargāt.
Kā teica Baidens, uzvara karā ir veids, kā dabūt Krieviju ārā no Ukrainas. Bet man jāsaka skaidri - mēs neatbalstām uzbrukumus Krievijas teritorijā, taču vienlaikus ir jāatceras, kas šo karu sāka - tā bija Maskava; kas īsteno zvērības - tā ir Maskava, tāpēc tikai Maskava ir atbildīga par to situāciju, kāda valda šobrīd. Un tieši Maskava var izbeigt šo karu šodien pat. Tam pat nav vajadzīgi tādi sarežģīti procesi kā sarunas, Maskava var vienkārši pārtraukt šo agresijas un noziegumu karu, un mēs mudinām Maskavu to darīt.
Cik nelokāms ir amerikāņu atbalsts prāvajiem izdevumiem, kas nepieciešami palīdzībai Ukrainai?
Tieši pirms došanās ceļā uz Latviju man bija plašas konsultācijas mūsu Kongresā. Domāju, ka pastāv ļoti skaidrs abu partiju atbalsts NATO un Baltijas valstu atturēšanas un aizsardzības spējām. ASV ir dziļa izpratne par to, cik dziļas ir mūsu vēsturiskās saistības ar trim Baltijas valstīm.
Ja runājam par atbalstu Ukrainai, tad jāteic, ka teju jebkurā ASV pilsētā vai ciemā jūs redzēsiet Ukrainas karogus. Domāju, ka labi saprotam, kas ir likts uz spēles. Runa ir par huligānu, kas cenšas sev pakļaut citu valsti un iznīcināt tās identitāti. Amerikāņi to neatbalsta.
Debates par ārpolitiku ir svarīga veselīgas demokrātijas sastāvdaļa, bet nevajadzētu neko pārprast, kad šie jautājumi tiek apspriesti mūsu Kongresā vai gaidāmo vēlēšanu kontekstā. Debates ir politikas izstrādāšanas process, kas, manuprāt, noved pie spēcīgākas, skaidrākas un saprotamākas politikas, kura spētu baudīt sabiedrības atbalstu. Tas nekādi nemazina pārliecību, ka ASV atbalstīs Ukrainu, cik ilgi vien tas būs nepieciešams.
Kā vērtējat vienotību Rietumu sabiedroto vidū?
Daudzus, daudzus gadus esmu strādājis kopā ar Briseli, un mēs esam kopā panākuši milzīgu progresu. Tas ir skaidrs Rietumu vienotības vēstījums. Nesen iespaidīgu globālās vienotības demonstrāciju redzējām arī G7 samitā - mēs esam nelokāmi pret Krievijas agresiju Ukrainā. Protams, mums ir debates par konkrētiem jautājumiem, taču mūsu vienotība ir neapšaubāma un esam apņēmušies ar šo jautājumu tikt galā kopīgi. Un tas arī ir visefektīvākais veids.
Ja runājam par globālo vienotību, tad daži reģioni no tās tomēr krīt laukā, piemēram, tā dēvētie globālie dienvidi. Kā mēs pieļāvām, ka Krievijai ir tāda ietekme tik daudzās dienvidu puslodes valstīs?
Maskavai ar šīm valstīm ir ļoti ilggadējas partnerattiecības. Maskava arī pielietoja propagandu, lai radītu iespaidu, ka šī nav nekāda agresija, bet gan karš pret koloniālismu, kam vispār nav nekāda pamata. Tāpat redzam, ka dažas no šīm valstīm karš ir tieši ietekmējis ar pieaugošām enerģijas vai labības cenām. Mēs, Latvija un ES visi kopā strādājam, lai neitralizētu šīs sekas, bet jāatkārto vēlreiz - atbildīga par to ir Krievija. Mums ir tāpat jāstrādā kopā arī, lai pretotos dezinformācijai arī Āfrikas dienvidos un Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kur pieredze attiecībās ar Krieviju var būt pavisam atšķirīga. Domāju, ka šeit lieti noderētu arī Latvijas lieliskais pieredzes stāsts - esat pārdzīvojuši simtiem gadus ilgu ārvalstu spēku dominanci, taču spējāt atgūt savu neatkarību, aizsargāt savu kultūru, kaut arī maksājot par to bargu cenu. Jums ir ko stāstīt citām valstīm par to, ko īsti nozīmē karš Ukrainā. Domāju, ka jūsu balss ir ļoti spēcīga.
Patlaban ASV un ES strādā kopā, lai definētu kopīgu politiku attiecībā uz mākslīgā intelekta izaicinājumiem. Šāda sadarbība ir kas īpašs?
ASV un Eiropa kopā ir izstrādājuši ne vienus vien noteikumus vai rīcības vadlīniju kopumu. Mēs ticam uz likumiem balstītai starptautiskajai kārtībai, mēs ticam ANO vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pamatprincipiem. Ziemeļatlantijas alianse ir balstīta ne tik daudz uz militāro drošību, cik uz mūsu vērtību drošību. Tāpēc mums ir jāstrādā kopā, un tad, kad sadarbojamies, spējam izstrādāt šīs stratēģijas vai vadlīnijas. Īpaši tādos jautājumos kā kiberdrošība vai mākslīgais intelekts. Saskaroties ar pretiniekiem, kas cenšas šīs lietas padarīt par ieročiem, mums ir jābūt tam gataviem. Šie jautājumi dominēs nākamās diplomātu, uzņēmēju un mediju vadītāju paaudzes prātos. Tā jau ir ikdiena, pats kā skolas vecuma bērnu tēvs regulāri domāju par to, kā izmantosim mākslīgo intelektu skolās. Mākslīgajam intelektam ir milzu potenciāls darīt gan labu, gan ļaunu, tāpēc mums visiem pie tā ir jāstrādā kopā.
Vai vērtējat latviešus un amerikāņus kā līdzīgi domājošus?
Jā, noteikti. Vienmēr runājam par stratēģiskajām partnerattiecībām, militāro sadarbību, par NATO vai par ES. Tomēr mūs vieno daudz vairāk par to. Starp mums pastāv īsta draudzība, īsta partnerība, un mēs tā nevarētu teikt par katru valsti. Tuvojoties Dziesmu svētkiem, prātā nāk mūsu plašā sadarbība kultūras jomā - daudz koru uz svētkiem ieradīsies arī no ASV. Plaša sadarbība ir starp mūsu likumsargiem, darbojas apmaiņas programmas starp augstskolām, starp medicīnas iestādēm u.tml. Mūsu partnerība ir dziļa un plaša, mums ir tikai jānodrošina, ka tā saglabājas. Mēs esam vērojuši, kā 100 gadus senā vēsture latviešiem aizsākās ar milzu optimismu, bet vēlāk beidzās ar šausmīgu traģēdiju - Otro pasaules karu un padomju okupāciju, deportācijām, slepkavošanām un represijām, tomēr Latvija atguva neatkarību un kļuva tikai stiprāka. Gribu novēlēt, lai nākamie 100 gadi ir vēl veiksmīgāki.
Vai Latvija atbilda tam, ko sagaidījāt, kad šeit ieradāties?
Nē, ir pat daudz labāk. Latvieši mūs visur tik ļoti labi uzņem. Nemaz nerunājot par faniem, kas pēc hokeja mača ieradās pie vēstniecības ar ziediem. Visur ir lieliskas emocijas, gan apmeklējot studentus Valmierā, baudot Liepājas izaugsmi vai apmeklējot jaunos lidotājus Lielvārdē. Starp citu, tur bija arī sieviešu dzimuma lidotājas, kas mācās lidot ar "Black Hawk" helikopteriem. Tur redzam augstāko iespējamo profesionālisma, prasmju un kvalifikācijas līmeni. Tā ir Latvijas nākotne un tā ir ļoti iedvesmojoša. Mani aizkustina tas, kā Latvija ir aizsargājusi, stiprinājusi savu kultūru un vēsturi. Man ir patiešām liels prieks būt šeit.
Citi šobrīd lasa
