TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; 3

Ukrainas armija valsts dienvidos īsteno diezgan "ātru un spēcīgu" virzīšanos uz priekšu esošās aizsardzības operācijas ietvaros, otrdien savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"No Krievijas pseidoreferenduma ir atbrīvoti jau desmitiem apdzīvoto vietu šajā nedēļā vien. Tas ir Hersonas, Harkivas, Luhanskas un Doneckas apgabalos kopā," uzsvēra Zelenskis.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien telefonsarunā ar savu Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelenski pavētījis par jaunu 625 miljonu dolāru lielu militārās palīdzības paketi, kas cita starpā ietver arī četras augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas HIMARS un tām nepieciešamo munīciju.

Ukrainas rīcībā jau tagad ir 16 HIMARS sistēmas, kas šobrīd ir vieni no efektīvākajiem ieročiem cīņā ar krievu iebrucējiem.

Baidens sarunā apliecinājis, ka viņa administrācija turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams, un ka ASV nekad neatzīs Krievijas mēģinājumus anektēt okupētās Ukrainas teritorijas.

Saskaņā ar ASV Valsts departamenta datiem kopš 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu, Ukrainai sniegtā palīdzība kopumā sasniegusi jau 16,8 miljardus dolāru.

Jaunajā militārās palīdzības paketē ietilpst četras HIMARS sistēmas, 15 155 mm haubices, 75 000 155 mm haubiču lādiņi, 1000 prettanka mīnas saturoši 155 mm lādiņi (RAAM), 16 105 mm haubices, 30 000 120 mm mīnmetēju mīnas, 200 bruņutransportieri "MaxxPro" un 200 000 rokas šaujamieroču patronas

ANO Ģenerālā asambleja ieplānojusi ārkārtas sesiju, sākot no pirmdienas, lai apspriestu Krievijas centienus anektēt okupētās Ukrainas teritorijas.

Sesijā paredzēts arī balsojums par rezolūciju, kurā nosodīta Maskavas rīcība, atklāja diplomāti. Taču nav skaidrs, vai balsojums notiks pirmdien vai nē, ņemot vērā potenciāli lielo runātāju skaitu.

Krievija piektdien ANO Drošības padomē uzlika veto līdzīgam rezolūcijas projektam, kurā tika nosodītas Krievijas veiktās Ukrainas teritoriju aneksijas. Rezolūciju balsojumā atbalstīja desmit ANO Drošības padomes valstis. Ķīna, Indija, Brazīlija un Gabona no balsošanas atturējās.

Sagaidāms, ka ANO Ģenerālajā asamblejā lielais vairākums atbalstīs Krievijas nosodīšanu, bet šī rezolūcija tiks vērtēta attiecībā pret diviem iepriekšējiem balsojumiem. Martā ANO Ģenerālā asambleja ar lielu balsu vairākumu - 141 balsi - nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, un pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas 2014.gadā 100 ANO Ģenerālās asamblejas valstis atbalstīja rezolūciju, kurā tika uzsvērts atbalsts Ukrainas teritoriālajai integritātei

Čehijas aizsardzības ministre Jana Černohova pateicās visiem ziedotājiem un sarkastiski piebilda, ka viņi nodrošinājuši pienācīgu dāvanu Putinam viņa 70.dzimšanas dienā 7.oktobrī. Vairāk lasi šeit.

Krievijā turpinās mobilizācija. Taču pēc divām nedēļām pat Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija spiests atzīt: mobilizācijā ir kļūdas. Mobilizēti tie cilvēki ar onkoloģiju un šizofrēniju, topošajiem karavīriem nākas dedzināt ugunskurus, lai naktīs sasildītos.

Vairāk lasi šeit

Nepilnas divas nedēļas pēc "daļējās" mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši aptuveni 700 000 cilvēku, vēsta "Forbes".

Igaunija nodevusi Ukrainas armijai tālbraucēja no Pleskavas Vladimira Šilova iegādātos dronus Krievijas armijai, vēsta "Currenttime.tv". Vairāk lasi šeit.

Ukrainas armija no Krievijas iebrucējiem atbrīvojusi kopumā 1534 apdzīvotas vietas, tai skaitā 483 Harkivas apgabalā, otrdien paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirilo Timošenko. Vairāk lasi šeit.

Harkivas aizstāvis, 92. mehanizētās brigādes komandieris pulkvedis Pavlo Fedosenko vada Ukrainas armijas sagūstītu Krievijas tanku T-90A.

Tiesa Voroņežā, Krievijas rietumos, piespriedusi četrus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu 28 gadus vecam ASV pilsonim par iesperšanu policistam. Vairāk lasi šeit.

Turpinoties Krievijas militārajām neveiksmēm tās nepamatoti sāktajā karā Ukrainā, publiskajā telpā arvien vairāk ir novērojama kodolšantāžas retorika. Vairāk lasi šeit.

Ir redzams arī BMP-2 IFV, taču nav skaidrs, kad/kur tas tika iznīcināts.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko otrdien apsūdzējis Ukrainu par 15 000 karavīru nosūtīšanu uz pierobežu aizsardzības veidošanai un izlūkošanai, nodēvējot to par "provokācijām".

Lukašenko februārī atļāva Krievijai izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču apgalvo, ka Minska neesot iesaistījusies karā.

Kā vēsta totalitārā režīma kontrolētā aģentūra "BelTA", Baltkrievijas diktators izteicies, ka Ukrainas armijas vienības, kas nosūtītas uz pierobežu, nobloķējušas ceļus, kā arī veido kontrolpunktus un uguns pozīcijas.

Lukašenko norādījis, ka Ukraina esot ne tikai "aizbarikādējusies", bet "uzbūvējusi mūri", un pastāvīgi veic Baltkrievijas teritorijas, karaspēka un objektu optisko, radioelektronisko un radiotehnisko izlūkošanu.

Lukašenko apgalvojis, ka Ukraina ar saviem bezpilota lidaparātiem bieži pārkāpj valsts gaisa telpas robežu. "Tajā pašā laikā viņi uztraucas un uztraucas: "Ak, neļaujiet Baltkrievijai iesaistīties karā", bet uz robežas notiek nemitīgas provokācijas," piebildis diktators.

Viņš apgalvojis, ka Minska iesaistīsies karā tikai tāpēc, lai novērstu tā izplatīšanos uz Baltkrieviju un lai "novērstu uzbrukumu Baltkrievijai īpašas militāras operācijas aizsegā no Polijas, Lietuvas un Latvijas".

"Kā jau teicu, neviens nešaus krieviem mugurā no Baltkrievijas," uzsvēris Lukašenko.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pasludināja Krievijas prezidenta dekrētus par Krimas, tā saukto "Luhanskas Tautas republikas " un "Doneckas Tautas republikas", Zaporižjas un Hersonas apgabalu atzīšanu par "neatkarīgiem" par spēkā neesošiem.

Attiecīgais 4. oktobra dekrēts Nr.687/2022 tika publicēts valsts vadītāja mājaslapā, ziņo Ukrinform.

"Pasludināt Krievijas Federācijas prezidenta 2014. gada 17. marta dekrētus Nr.147, 2022. gada 21. februāra Nr.71, 2022. gada 21. februāra Nr.72, 2022. gada 29. septembra Nr.685, Nr. 686 (2022. gada 29. septembris), kā arī visi citi lēmumi, akti un līgumi, kas pieņemti, izdoti un noslēgti, pamatojoties uz un/vai saistībā ar minēto Krievijas Federācijas prezidenta dekrētu izpildi, ir spēkā neesoši, neradot nekādas juridiskas sekas," teikts dokumentā.

“Apspriedāmies ar ASV vēstnieci Ukrainā Bridžitu Brinku par turpmāko ASV atbalstu Ukrainai. Tostarp finansiālālu palīdzību, Krievijas aktīvu konfiskāciju, Ukrainas atgūšanu. Mēs meklējam jaunus instrumentus, lai stiprinātu Ukrainas ekonomiku,” rakstīja Šmihals.

Tādējādi par personīgo drosmi un varonību, kas izpaudās Ukrainas valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes aizstāvēšanā, nesavtīgā kalpošanā Ukrainas tautai, lojalitātei militārajam zvērestam, Valsts prezidents parakstīja dekrētu par Ukrainas varoņa titula piešķiršanu un Zelta Zvaigznes ordeni pasniedz majoram Serhijam Volinskim, majoram Svjatoslavam Palamaram, majoram Oleham Homenko un pulkvedim Denisam Šlegam.