Viceprezidente Kamala Herisa pa kreisi un palātas spīkere Nensija Pelosi no Kalifornijas aplaudē pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzdāvināja Kapitolijam Bahmutā pasniegtu Ukrainas karogu ar frontes līnijas karaspēka autogrāfiem, ko Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pasniedza likumdevējiem uzrunājot Kongresa kopsapulci Kapitolija kalnā Vašingtonā, trešdien, 2022. gada 21. decembrī. (Foto: AP/Scanpix)

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; 3

Pasaulē

2022. gada 3. oktobrī 07:00 2022. gada 3. oktobrī 07:00 | Papildināts, 2022. gada 14. oktobrī 17:10

Jauns.lv

Kopš šī gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Pāvests aicina Putinu apturēt vardarbību un nāvi Ukrainā 22:45

Pāvests Francisks svētdien aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārtraukt vardarbības un nāves spirāli, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Katoļu baznīcas galva ar šādu aicinājumu nācis klajā pēc tam, kad Putins nesen izsludināja valstī daļējo mobilizāciju, pretlikumīgi paziņoja par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju un draudēja nevilcināties izmantot kodolieročus.

Francisks, uzrunājot ticīgos Svētā Pētera laukumā, sacīja, ka savus vārdus pirmām kārtām adresē Putinam.

"Kas notiks tālāk? Cik daudz asinīm vēl jāizlīst, lai mēs saprastu, ka karš nekad nav risinājums, tikai iznīcināšana? Dieva un cilvēcības vārdā (..), es vēlreiz aicinu nekavējoties pārtraukt uguni," paziņoja Francisks.

NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu prezidenti neatzīst Krievijas mēģinājumus anektēt Ukrainas teritorijas 22:30

NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu prezidenti neatzīst Krievijas mēģinājumus anektēt Ukrainas teritorijas, teikts prezidentu kopīgā paziņojumā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, prezidenti, kuri kara laikā ir apmeklējuši Kijivu un redzējuši Krievijas agresijas sekas, pieņēmuši paziņojumu, kurā apliecina savu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.

"Mēs neatzīsim Krievijas mēģinājumus anektēt Ukrainas teritorijas. Mēs arī turpmāk stingri pieturēsimies pie NATO 2008. gadā Bukarestes samitā pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Ukrainas dalību," norādīts paziņojumā.

Tāpat prezidenti apliecina, ka valstis turpinās sniegt Ukrainai sniegt atbalstu, lai tā aizstāvētos pret Krieviju. Viņi arīdzan pieprasa Krievijai nekavējoties izvest karaspēku no visām okupētajām teritorijām, aicinot pārējos NATO sabiedrotos būtiski palielināt Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apjomus.

Krievijas karaspēks ar dronu uzbrucis Krivijrihai un apšaudījis Zaporižju 22:17

Krievija cita starpā svētdien ar bezpilota lidaparātu uzbrukusi Ukrainas prezidenta dzimtajai pilsētai Krivijrihai un apšaudījusi ar raķetēm Zaporižju, bet Ukrainas armija tikmēr turpina pretuzbrukumu.

Jau ziņots, ka Ukrainas armijai sestdien izdevās atgūt kontroli pār Limanu, ko Krievijas karaspēks izmantoja kā transporta un loģistikas centru. Tas ir nozīmīgs zaudējums Krievijas karaspēkam.

"Ukrainas karogs jau plīvo Limanā," paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, solot nākamās nedēļas laikā pacelt Ukrainas karogu vēl citās Donbasa vietās.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi pārsniedz 60 000 karavīru 22:02

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 60 110 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 500 iebrucēju, 23 tanki un seši krievu bezpilota lidaparāti.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2377 tankus, 4975 bruņutransportierus, 1405 lielgabalus, 337 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 176 zenītartilērijas iekārtas, 264 lidmašīnas, 227 helikopterus, 1015 bezpilota lidaparātus, 246 spārnotās raķetes, 3796 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas, kā arī 131 specializētās tehnikas vienību.

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimirs Putins ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".