TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; 3

Fotogrāfs Dmitro Kozatskis. 

Vairāk lasi šeit. 

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lems par Ukrainas lūgumu piešķirt papildu ārkārtas finansējumu 1,3 miljardu dolāru apmērā 7. oktobrī, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem vārdā neminētiem avotiem.

Fonds uzskata, ka "Ukraina ir saņēmusi pietiekamas finansiālas garantijas no saviem globālajiem partneriem, lai izpildītu SVF parāda ilgtspējības prasības un kvalificētos turpmākiem ārkārtas fondiem", norāda avoti.

Tā ir vienīgā apdzīvotā vieta, caur kuru Zaporižjā iespējams atstāt Ukrainas īslaicīgi ieņemtās teritorijas.

"Vasiļivkā mēģina ierīkot "valsts robežu", kā viņi uzskata, ar visiem pašu izdomātajiem šķērsošanas noteikumiem. Mobilizācijas vecuma vīrieši to nedrīkst šķērsot. Tranzīts no okupētās teritorijas ir apturēts. Okupanti cenšas veidot "robežu", kā viņi savulaik darīja Krimā un Donbasā," valsts mēroga ziņu teletona laikā sacīja Zaporižjas reģionālās militārās pārvaldes vadītājs Oleksandrs Staruhs, ziņo "Ukrinform".

Viņš piebilda, ka uz laiku ieņemtās Ukrainas teritorijas caur Vasiļivku aizvadītajā diennaktī izdevies pamest tikai 43 cilvēkiem, savukārt pagājušajā nedēļā šis rādītājs sasniedzis 1500 līdz 2000 cilvēku dienā.

Krimas iedzīvotājiem, kuri pēdējo desmit dienu laikā devās uz trešajām valstīm, nepieciešama palīdzība, lai atgrieztos kontinentālajā Ukrainā.

Problēmu dēļ, jo īpaši ar dokumentiem, situācijai ar viņu izmitināšanu citās valstīs ir visas humānās katastrofas pazīmes.

"Ārkārtīgi kritiskā situācija, kurai ir visas humānās katastrofas pazīmes, liek steidzami izveidot starpresoru darba grupu (Veselības ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts robežsardzes dienests, Valsts migrācijas dienests, Iekšlietu ministrija, Valsts prezidenta kanceleja, Mejlis u.c. .).

Tajā pašā laikā vienai no izpildvaras centrālajām struktūrām būtu jāuztic koordinācijas funkcijas," sociālajā tīklā "Facebook" ievietojis Krimas tatāru tautas Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs.

Viņš uzsvēra, ka piespiedu mobilizācijas dēļ pussalu pametušie krimas iedzīvotāji jau 10 dienas nevar saņemt palīdzību, lai turpinātu doties uz kontinentālās Ukrainas teritoriju.

Otrdien sociālajos tīklos parādījusies informācija par vairāku apdzīvoto vietu atbrīvošanu Hersonas apgabalā.

Par Davidivbridas atbrīvošanu un Ukrainas nacionālā karoga pacelšanu virs ciema paziņojuši 35. atsevišķās jūras kājnieku brigādes karavīri.

Tajā pašā laikā tīmeklī publicēti videoieraksti, kas liecina arī par Starosiļas, Arhangeļskes un Velika Oleksandrivkas atbrīvošanu.

Šīs apdzīvotās vietas atrodas netālu no Davidivbridas.

Krievu iebrucēji Luhanskas apgabala Komišuvahā iznīcināja 15 metrus garu televīzijas torni, kas nodrošināja aptuveni 200 000 iedzīvotāju ar Ukrainas informatīvo saturu.

"Okupanti iznīcināja televīzijas torni Komišuvahā. Televīzijas kanālu translēšana no šī 15 metrus augstā televīzijas torņa tika uzsākts vairāk nekā pirms gada, 22. augustā. Tas varēja pārraidīt signālu 50 km rādiusā," vēsta Luhanskas apgabala militārā pārvalde. 

Kā minēts, tornis, kas atrodas netālu no frontes, nodrošināja Ukrainas informatīvo saturu aptuveni 200 000 Luhanskas un Doneckas apgabalu iedzīvotāju.

"Mēs gaidīsim izmaiņas Zelenska vai topošā Ukrainas prezidenta pozīcijā," sacīja Putina pārstāvis Peskovs.

Krievijas karavīri lidaparātu izmantoja kārtējā uzbrukuma mēģinājumā Odesai, Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirilo Timošenko pavēstījis "Telegram" ierakstā.

"Odesa. Okupanti atkal mēģināja uzbrukt pilsētai ar bezpilota lidaparātu "Shahed-136 kamikaze". Pretgaisa aizsardzības vienības atklāja un iznīcināja ienaidnieka dronu virs jūras," rakstīja Timošenko.

Kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. septembrī izsludināja daļējo mobilizāciju, Krievijas armijā iesaukti vairāk nekā 200 000 cilvēku, otrdien paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Putins izsludināja mobilizāciju, lai papildinātu Krievijas karaspēka rindas Ukrainā, kur Maskavas plāni par ātru uzvaru cietuši neveiksmi.

Kremlis paziņojis, ka daļējās mobilizācijas ietvaros armijā tiks iesaukti kopumā aptuveni 300 000 vīriešu.

Šoigu paziņoja, ka mobilizētie vīrieši tiek apmācīti 80 poligonos un sešos mācību centros.

Mobilizācija pamudinājusi tūkstošiem jaunu vīriešu bēgt no Krievijas, lai izvairītos no karošanas Ukrainā.

Kazahstāna otrdien paziņoja, ka divu nedēļu laikā Kazahstānā ieradušies 200 000 Krievijas pilsoņu.

Putins pagājušajā nedēļā aicināja varasiestādes izlabot visas kļūdas mobilizācijas procesā, un Šoigu otrdien pieprasīja, lai armijas un jūras spēku komandieri palīdz mobilizētajiem ātri pielāgoties karadarbībai.

Ministrs aicināja komandierus nodrošināt jauniesaucamajiem papildu treniņus karā rūdītu virsnieku vadībā.

Viņš arī aicināja armijas rekrutēšanas centrus neatraidīt brīvprātīgos bez nopietna iemesla.

Viņš to teicis pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis viņu tviterī konfrontēja par prokrievisku paziņojumu.

Zelenskis atbildēja uz Īlona Maska ierakstu "Twitter" par Krievijas karu Ukrainā, aicinot cilvēkus balsot par to, kurš Masks viņiem patika labāk – tas, kurš atbalsta Ukrainu vai Krieviju.

Vairāk lasi šeit. 

Krievijas centrālajā daļā tika pamanīts vilciens, kuru vadīja Krievijas slepenā kodoldivīzija, kas virzījās uz Ukrainu, vēsta "The Times", atsaucoties uz Polijā bāzētu aizsardzības analītiķi Konrādu Mužiku.

Ukraiņi savā īpašūmā ieguvuši okupantu tanku T-90A. To darbībā iemēģināja Ukrainas armijas 92. mehanizētās brigādes komandieris Pāvels Fedosenko.

Kremlis gatavojas gaidīt vai nu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nostājas maiņu sarunās ar Krieviju, vai arī viņa maiņu, mēģinot risināt sarunas ar nākamo Ukrainas līderi, liecina Krievijas Federācijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova paziņojums.

"Lai veiktu sarunas, mums ir vajadzīgas divas puses... Mēs tagad gaidīsim vai nu pašreizējā prezidenta nostājas maiņu, vai, iespējams, sagaidīsim nākamo Ukrainas prezidentu," sacīja Peskovs.

Par 2022. gada Nobela Miera prēmijas laureātu var kļūt Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, tādējādi balvas rīkotāji var nosodīt karu Ukrainā, vēsta "Reuters".

Šī gada Nobela Miera prēmija varētu nosodīt karu Ukrainā, atzīmējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina pretiniekus, brīvprātīgos, kas palīdzēja civiliedzīvotājiem, vai Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Baltkrievijas valdošā režīma vadītājs Aleksandrs Lukašenko atzina, ka viņa valsts piedalās karā pret Ukrainu.

To Lukašenko paziņoja tikšanās laikā par militārās drošības jautājumiem, vēsta "Belta".

"Kas attiecas uz mūsu dalību "speciālajā militārajā operācijā" Ukrainā, mēs tur piedalāmies. Mēs to neslēpjam. Bet mēs nevienu nenogalinām. Mēs nekur nesūtam savus militāros spēkus. Mēs nepārkāpjam savas saistības," teica Lukašneko.

Ir mirušie un cietušie civiliedzīvotāju vidū.

Par to paziņojusi Hersonas apgabala policija "Facebook" ierakstā.

"Reģionā turpinās aktīva karadarbība, jo īpaši ienaidnieks izmantoja smago artilēriju, lai apšaudītu Hreščenivku, Osokorivku un Novovoroncovku. Tika bojātas dzīvojamās ēkas un elektropārvades līnijas," teikts ziņojumā.

Pastāvīgo ienaidnieku uzbrukumu dēļ dažās apdzīvotās vietās nav iespējams ātri atjaunot elektroapgādi.

Likumsargi apseko apšaudes vietas un izņem lādiņu lauskas, dokumentē pierādījumus par Krievijas armijas pastrādātajiem kara noziegumiem.

Aizvadītajā diennaktī policija sākusi 14 kriminālprocesus par Krievijas armijas pastrādātajiem kara noziegumiem Hersonas apgabalā.

Patiesībā Krievijā mobilizētie karavīri spiesti dzīvot šādos apstākļos.