Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit.
Krievijas agresija Ukrainā
Otrdien Valsts prezidents Egils Levits Varšavā, tiekoties ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, apsprieda kopīgo nostāju attiecībā uz nepieciešamo atbalstu Ukrainai, informēja Valsts prezidenta kanceleja.
Abi prezidenti bija vienisprātis, ka Krievijas rīkotie "referendumi" okupētajās Ukrainas teritorijās ir pretlikumīgi un to rezultāti ir spēkā neesoši. "Anektētās Ukrainas daļas ir Krievijas teritorija tikai Putina acīs," uzsvēris Levits.
Latvijas un Polijas prezidenti pārrunāja arī enerģētikas drošību, tai skaitā infrastruktūras aizsardzību. Polijas prezidents informēja par reģionālo sadarbību Višegradas valstu lokā.
Harkivas apgabalā, proti, Veļikij Burluka ciemā, likumsargi atklāja Krievijas militārpersonu izveidotu spīdzināšanas kameru. Iebrucēji aprīkoja policijas nodaļu nocietinātā bāzē, kurā tika spīdzināti pilsētnieki, norāda Valsts policijas telegram kanāls.
"Ārā - tranšejas aizsardzībai, iekšā - viss salauzts, atkritumi un netīrumi. Šeit bāzējās krievi, nelikumīgi aizturēja un ņirgājās par vietējiem iedzīvotājiem," raksta policijas preses dienests.
Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos" ar valdību apspriež iespēju turpināt dalību Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) pēc 2024. gada, pirmdien paziņoja "Roskosmos" amatpersona.
Krievijas pilotējamo kosmosa programmu izpilddirektors Sergejs Krikaļovs žurnālistiem sacīja, ka "Roskosmos" ir sācis "ar valdību apspriest mūsu dalības pagarināšanu SKS programmā un cer, ka nākamgad saņemsim atļauju to turpināt".
"Reaģējot uz pagājušajā nedēļā mērķtiecīgi radītajiem "Nord Stream" gāzes vadu bojājumiem", pirmdien Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu aizsardzības ministri tiešsaistes sanāksmē vienojās par militāro un izlūkošanas aktivitāšu pastiprināšanu Baltijas jūrā, informēja Latvijas Aizsardzības ministrija.
Sanāksmē ministri apsprieda katras valsts gūto izlūkinformāciju par notikušajiem gāzes vadu bojājumiem, kā arī vienojās atbalstīt Dānijas, Zviedrijas un Vācijas varasiestādes to uzsāktajās izmeklēšanās.
"Gan Latvija, gan arī pārējās Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstis asi nosoda šos uzbrukumus. Aicināju uz stingru tālāko soļu koordināciju, lai panāktu lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas jūrā. Mums ir jāizslēdz jebkādu nozīmīgu kritiskās infrastruktūras objektu bojāšanas iespēju," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Prezidents Volodimirs Zeļenskis apstiprināja Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumu par "sarunu rīkošanas neiespējamību" ar Krievijas prezidentu Putinu. Tā bija atbilde uz "Krievijas mēģinājumu anektēt teritorijas" Ukrainai, norāda Ukrainas prezidenta mājaslapa.
"Paziņot par neiespējamību risināt sarunas ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu," teikts dekrētā.
Ukraina ar ASV apspriež raķešu piegādi, kuru darbības rādiuss ir lielāks nekā HIMARS sistēmām, intervijā CNN atklāj Ukrainas vēstniece ASV Oksana Markarova.
"Mēs vienmēr esam teikuši, ka mums ir vajadzīgi tālas darbības rādiusa ieroči. Šobrīd notiek diskusijas," viņa sacīja.
Ziemeļkoreja kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kas atzinusi okupētajās Ukrainas teritorijās Krievijas sarīkotos pseidoreferendumus.
"Mēs apliecinām cieņu Doneckas un Luhanskas tautas republiku, Hersonas un Zaporižjas apgabalu iedzīvotāju gribas izpausmei, kas tiecās iekļauties Krievijas sastāvā, un atbalstām Krievijas valdības nostāju par minēto reģionu uzņemšanu savā sastāvā," teikts Ziemeļkorejas Ārlietu ministrijas paziņojumā, okupētās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas dēvējot Kremļa iecienītajā terminoloģijā.
Padomju tanks arpīkots ar aizsargrežģi, kas to nav paglābis.
NATO brīdināja alianses dalībvalstis, ka Krievija varētu veikt kodolizmēģinājumus uz robežas ar Ukrainu. Tādējādi Kremlis vēlas demonstrēt gatavību izmantot masu iznīcināšanas ieročus, vēsta "The Times".
Kremlis signalizē par gatavību lielai eskalācijai, Krievijai zaudējot pozīcijas kaujas laukā.
Krievijas Federācijas padome ratificējusi "līgumus" par okupēto Ukrainas teritoriju iekļaušanu Krievijas Federācijā, ziņo Krievijas mediji.
Kopš Krievijā izsludinātās mobilizācijas divu nedēļu laikā Kazahstānā ieceļoja vairāk nekā 200 tūkstoši Krievijas Federācijas pilsoņu. 147 000 jau aizbraukuši, norādīja republikas Iekšlietu ministrija.
Krievija nosūtījusi Ukrainas virzienā vilcienu, kas atbildīgs par kodolarsenāla darbību. Tādējādi Kremlis vēlas demonstrēt gatavību izmantot masu iznīcināšanas ieročus, vēsta "The Times".
Kremlis signalizē par gatavību lielai eskalācijai, Krievijai zaudējot pozīcijas kaujas laukā.
Bažas par kodolieroču eskalāciju vakar pastiprinājās pēc ziņām, ka vilciens no slepenās kodoldivīzijas dodas Ukrainas virzienā.
Ukraiņu specvienība Zaporižjas virzienā notriekusi krievu helikopteru Ka-52.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimirs Putins ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
Citi šobrīd lasa
